Aci pret aci ar Foals

Teksts Madara Bārtule   Foto Laima Dance

Mūzikas mīļotājiem Baltijas valstīs šogad pieejams paprāvs koncertu klāsts, kurā gandrīz katrs, kuram tuva dzīvā mūzika, var atrast kaut ko sev tīkamu. Ja Rīgu šogad pieskandina labi pazīstami rokmūzikas grandi ar pieredzi, kas mērāma desmitgadēs, tad Viļņas piedāvājumā ir vairāki indie mūzikas koncerti. Viens no tiem bija britu grupas Foals koncerts, uz kuru 31. augustā aicināja koncertaģentūra “8 Days a Week”.

Koncerta vakarā Lietuva godam pierādīja, ka ir mūsu dienvidu kaimiņš – šķiet, tik siltu vakaru šovasar Latvijā neesam piedzīvojuši. Tas radīja lieliskus priekšnoteikumus, lai vakars būtu izdevies, jo koncerts notika Kalnu Parkas estrādē. Neilga gājiena attālumā no Viļņas vecpilsētas, kalna galiņā esošā un koku ieskautā estrāde ir lieliska vieta, kur rīkot koncertzāles “Palladium” izmēra koncertus svaigā gaisā. Ērti sasniedzama, labi pārskatāma un apkārt nav neviena, kam koncerts varētu traucēt.

2017-07-31-Foals-01

Grupu Foals iesildīja divas vietējās Lietuvas apvienības – Without Letters un Ba. Iesildītāju laikā vēl šķita, ka skatītāju un klausītāju būs pamaz, bet, tuvojoties krēslai un Foals uzstāšanās laikam, estrāde  veikli piepildījās ar priecīgiem klausītājiem. Foals sāka bez ievadiem un runām, uznākot uz skatuves ar “Mountain At My Gates” no viņu pēdējā albuma un jau uzreiz nosakot koncerta toni – intensīvu un enerģisku. Bez atelpas tieknoskpēlēta arī “Snake Oil” un pēc tās jau var arī sasveicināties. “Viļņa, mums tas ir prasījis ilgu laiku, lai pirmo reizi nokļūtu šeit”. Hmm, šo teikumu, varbūt nedaudz pamainot pilsētu, šogad esmu jau kaut kur dzirdējusi. Patiesībā jau tik bieži, ka nu jau vienīgā reakcija ir – nu, ko tad nebraucāt ātrāk?! Bet nav laika pārdomām, jo Foals jau turpina ar savu, iespējams, lielāko hitu “My Number” un ir jādejo kopā ar pārējo publiku, kas nu jau ir pilnībā atmodusies.

2017-07-31-Foals-06

Dzimtajā Lielbritānijā nevienam nav jāstāsta, cik lieliskas ir Foals uztāšanās – viņus aicina gan uz lielāko festivālu galvenajām skatuvēm, gan arī nominē un apbalvo dažādās ceremonijās, tajā skaitā kā labāko koncertgrupu. Ir pagājuši 10 gadi, kopš viņi devās studijā, lai ierakstītu savu debijas albumu “Antidotes”, un šobrīd viņi jau var lepoties ar četriem albumiem. Konceta programmā tika aptverti visi ieraksti, spēlēti gan singli, gan mazāk populāras dziesmas. Kā paši apgalvo, šo gadu laikā viņi tehniski ir kļuvuši par labākiem mūziķiem un šovasar koncertu programmā ir iekļāvuši arī sarežģītākas dziesmas, ko agrāk nespēlēja, jo nejuta, ka varētu to izdarīt pietiekami kvalitatīvi. Viena no tām ir “Black Gold” no otrā albuma “Total Life Forever” – šo dziesmu Viļņas publika uzņēma gana entuziastiski. Tai sekoja “Spanish Sahara”, kas, šķiet, bija viens no koncerta augstākajiem punktiem. Bet tādi būs vēl!

Koncerta vidū pārņēma sajūta, ka kaut kas ir nedaudz savādāk kā ierasts. Pārlaižot acis publikai, saprotu, kas tas ir – šī ir no tām retajām reizēm, kad koncertu jāskatās tikai un vienīgi uz skatuves, jo pie skatuves nav neviena paša ekrāna. Un skatuve ir ļoti labi redzama, jo neticēsiet – skatu nemaitā priekšā stāvošo rokās izstieptie telefoni. Protams, protams, nav jau arī nekāda aizvēsture vai 2002. gads un lielāko hitu laikā top pa kādai ašai Instagram bildei un arī daži stories. Tomēr var just, ka publika ir atnākusi klausīties šeit un tagad, un tas ir sasodīti patīkami, jo dod koncertam papildu pievienoto vērtību.

2017-07-31-Foals-12

Koncerts norisinājās raiti un intensīvi, bez lielām pauzēm. Tomēr vienā brīdī solists Janiss Filipakis (Yannis Philippakis) tomēr pārprasa: “Vilnius, are you ready to rock?” Un, atskanot pirmajiem “Inhaler” akordiem, izrādās, ka, jā, Viļņa tam ir pilnībā gatava un kājas no zemes atraujas arī tiem, kas iepriekš vēl nebija sākuši lēkāt – vienā mirklī mēs visi nonākam nākamajā enerģijas līmenī. Savukārt, noskanot pēdējam akordam, grupas dalībnieki no skatuves nozūd tik ātri, ka es to pat nepamanu. Hei, ja ar rokenrolu beigu beigās nekas nesanāk, vīriem ir vērts pamēģināt karjeru burvju mākslinieku aprindās.

Publikas saukti, viņi pa vienam atgriežas. Filipakis pie mikrofona atnāk ar vēl neizpīpētu cigareti zobos un ir skaidrs – sanāk, viss viņiem ar rokenrolu sanāk, gan muzikāli, gan arī ar tēlu. Triki lai paliek klauniem, Foals ir jāturpina spēlēt. Tā arī notiek – vīri ir gatavi vēl divām dziesmām, un enerģija publikā par spīti pauzei nav samazinājusies it nemaz. Kā pirmā atskan “What Went Down” un jau pa visam drīz Filipakis ir uz skatītāju rokām. Ah, cik labi ir tomēr pieredzēt mūziķus laikā, kamēr ģimenes ārsts un apdrošinātāji viņiem šādas izpausmes vēl nav aizlieguši! Kā pēdējā tradicionāli izskan “Two Steps, Twice”, Janiss vēl paspēj uzrāpties un palēkāt pa skatuves aprīkojumu un publika – kārtīgi izārdīties.

Otrreiz Foals no skatuves tik mistiski neizgaisa, bet pamanījās arī atvadīties. Ja manas neesošās lietuviešu valodas zināšanas nemelo, tad organizatori ziņo, ka aizskatuvē Foals esot apsolījuši ierakstīt nākamo albumu un atgriezties. Un vēl arī kaut ko par Janisa latviešu saknēm. Cerams, ar to pietiks, lai nākamajā reizē piestātu arī pie mums. Bet – kā būs, tā būs, un, kā novienojāmies ar atpakaļceļā sastaptu pirmdienas svinētāju no Viļņas – lai dzīvo Baltija!

2017-07-31-Foals-02

2017-07-31-Foals-03

2017-07-31-Foals-04

2017-07-31-Foals-16

2017-07-31-Foals-15

2017-07-31-Foals-14

2017-07-31-Foals-13

2017-07-31-Foals-11

2017-07-31-Foals-10

2017-07-31-Foals-09

2017-07-31-Foals-09 copy

2017-07-31-Foals-08

2017-07-31-Foals-07

2017-07-31-Foals-05