Baltic View. Solis pretī auditorijai

Teksts Zane Roķe   

Apmēram pirms pusgada, laikā, kad ziemeļbrieži sadomā pacelties augstāk par zemi, bet pieaugušie līmē bārdas, lai tēlotu Ziemsvētku večus, trīs lietuviešu dāmas veica eksperimentu. Vietnē Baltic View viņas nodemonstrēja 24 rūpīgi atlasītas filmas, kas tapušas Baltijas valstīs. Samaksājot dažus eiro par filmu, 65 pasaules valstīs ziemas brīvdienu laikā ļaudis pielipa pie ekrāniem pāris tūkstošu reižu. Leišu lēdijas nolēma, ka Baltijas kino projektu turpinās. Šobrīd Baltic View skatītāju skaits pieaudzis līdz gandrīz desmit tūkstošiem vairāk nekā 100 valstīs. “Veto” parunājās ar vienu no lietuviešu dāmu trio – ar projekta iniciatori Inesu Ivanovu –, painteresējoties arī, kādas iespējas šis projekts sniedz baltiešiem-kino radītājiem.

Online filmu platformas Baltic View (BV) stāsta pirmsākumi, visticamāk, meklējami brīdī, kad Latvija un Lietuva pievienojās Eiropas Savienībai, bet lietuviešu producente Inesa – Lielbritānijas iedzīvotājiem. Neskatoties uz nestabilitāti jaunajos apstākļos, viņa nolēma palikt un nu jau 13 gadus dzīvo tur – 10 gadi pavadīti Londonā, bet pēdējie trīs – Braitonā. Izmantojot Lietuvas Nacionālajā kino un televīzijas skolā iegūtās producentes iemaņas, Inesa veidojusi un attīstījusi tādus projektus kā Left Kick, Tromø International Film Festival un citus. Pirms trim gadiem, atrodoties izdevīgā pozīcijā – starp “Vecās Eiropas” un Baltijas kino – Inesa izlēma veidot saikni, kas abas puses savienotu. Pēc neilga laika apķērīgajai darītājai piepulcējās Baltic View izplatīšanas un finanšu vadītāja Gabija Budreckīte (Gabija Budreckyte) un programmas vadītāja Daiva Ivanauskaite. Robežas paplašinājās arī ģeogrāfiski: Apvienotās Karalistes dienvidu galam, kur mīt Inesa, nu pievienojās bāzes punkti arī ziemeļu galā un Edinburgā, kur mājo Daiva, un Baltijas valstīs – Viļņā, kur rosās Gabija.

Patlaban dāmu izveidotā platforma internetā apkopo Baltijas valstīs veidotas filmas un iepazīstina ar tām gan Baltijas iedzīvotājus, gan ārvalstu kino mīļotājus. Inesa stāsta, ka nākotnē iecerēts izrādīt filmas arī no citām valstīm. Ir izveidoti arī klāntienes sadarbību tīkli Londonā, Edinburgā, Berlīnē, Briselē un citur. Tā piemēram, 20. jūlijā Deptfordas kinoteātrī londoniešiem bija iespēja noskatīties “Manu tēvu baņķieri” – dokumentālo un privāto detektīvdrāmu par deviņdesmitajiem, kā arī parunāties ar filmas režisori Ievu Ozoliņu klātienē.

Lai arī tikšanās ar filmu veidotājiem un viņu filmu izrādīšana kinoteātros notiek regulāri, Inesa primāri izceļ tieši Baltic View platformu kā auditorijai uzticamu mediju. Ikviens mēnesis ir veltīts konkrētai un aktuālai tēmai, lai onlainā skatītājiem servētu filmas, kas pēta tādus jautājumus kā ģimenes attiecības, jaunība, portreti, brīvība, neatkarība un citi. Šovasar Baltic View fokusējas uz īsfilmām, galvenokārt jauno, topošo kinomeistaru veidotām. Inesa šo trīs vasaras mēnešu tēmu nosauc par ‘SummerFreedomofChoice’, kas vienlaikus gan prezentē tēmas brīvību, gan ļauj iedvesmoties pavisam jaunas filmas izveidei. Šobrīd lielākoties atlasītas filmas no Lietuvas, taču tikpat ļoti tiekot gaidīti arī latviešu jauno kinorežisoru darbi, arī eksperimentālā kino lauciņā. “Nav nozīmes, vai filma ir svaiga vai 10 gadus veca. Ir cilvēki, kas emigrējuši pirms 10 gadiem un joprojām filmu nav redzējuši. Tāpēc mēs pieņemam arī vecas filmas,” Inesa aicina.

Divas populārākās Baltic View piedāvātās filmas ir par neatkarības un brīvības tēmu. Abas ir lietuviešu dokumentālās filmas – “The Green Musketeers” (2015) un “How we played the revolution” (2012). “Manuprāt, tās vispopulārākās ir tādēļ, ka cilvēki izjūt patriotismu un grib izzināt savas pagātnes stāstus. Ir filmas, kuru treileri ir noskatīti visvairāk reižu, bet pati filma – maz. Lieta tāda, ka cilvēki atrod to citās vietnēs un noskatās nelegāli. Pie mums pirātisms joprojām ir milzīga problēma. Piemēram, Vācijā nelegāli noskatīties filmu ir gandrīz neiespējami.” Lai noskatītos filmu Baltic View, visbiežāk jāsamaksā aptuveni viens eiro – cenas variējas atkarībā no filmas, taču ne vairāk par pieciem eiro. Šobrīd Baltic View skatītāju iemīļotākās esot dokumentālās filmas – platforma ir uzpildīta arī ar kaudzīti latviešu dokmentālistu – Ināras Kolmanes, Lailas Pakalniņas, Pētera Krilova, Andreja Verhoustinska – meistardarbu. “Baltijas valstīs dokumentālās filmas ir spēcīgākas par spēlfilmām. Spēlfilmas mēs vēl tikai mācāmies veidot. Lai gan ir arī lieliski piemēri. Kaut arī nevaram sacensties ar Holivudas filmām, Eiropas mērogā esam pakāpušies jau cienījamā līmenī. Iespējams, nepietiekami sevi reklamējam. Un tieši tāpēc arī ir šī platforma. Daudzi nemaz nezina, kas ir Baltijas valstis, bet viņi uzzinās!” Inesa enerģiski saka.

Arī Latvijā un Igaunijā ir Baltic View sadarbības cilvēki, kas palīdz ar īsto filmu atrašanu. Latvijā viena no sadarbības partnerēm ir producente, Riga IFF industrijas pasākumu kuratore Amanda Boka, kas par Baltic View nozīmi saka:
“Atzinīgi vērtēju ikvienu centienu kino mākslu nodot plašākas auditorijas vērtējumam. BV ir vēl viens “bloks”, kas veido spēcīgu un skatītājam pieejamu Baltijas valstu kino piedāvājumu, arī starptautiskā kontekstā. Līdzšinējā mūsu valstu pieredze rāda, ka trīs mazu valstu sadarbība ir daudz efektīvāka, nekā katras atsevišķās nācijas centieni tikt pamanītiem. Šādas platformas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas filmu veidotājiem un izplatītājiem ļauj veidot kino norišu kopainu, rosinot interesi par visa Baltijas reģiona nozares aktivitātēm. Cerams, ka BV ar laiku kļūs ne tikai par ikvienam interesentam pieejamu kino skatīšanās platformu, bet arī par izziņas avotu filmu profesionāļiem pasaules mērogā.
Līdzīgi kā kinofestivālā, mums ir kūrēta satura izrādīšana, kas filmas ievieto kādā plašākā kontekstā. Tāpat BV ir arī solis pretī auditorijai, kam ikdienā nav iespējas Latvijas un Baltijas kino baudīt tā krāšņākajā izpausmē – kinoteātrī. Jo pieejamāks ir Latvijas kino, jo biežāk to skatās, arvien vairāk to iemīl un arvien biežāk arī izvēlas redzēt.

THE GREEN MUSKETEERS main pub still

Kadrs no filmas “The Green Musketeers” (2015)

Jan, 2018

Notiks projekta “Visas Taisnības” koncerti

Mūzikas projekts “Visas Taisnības” jaunā gaismā un laikmetīgā skanējumā iepazīstinās ar Raimonda Paula mūziku, kurā izmantoti dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi, pirms koncertu apmeklēšanas aicinot arī uz izstādi “Latvijai 60”. “Visas Taisnības” mūzikas projekta autori, mūziķis Raimonds Gusarevs un DJ Monsta, ir uzspodrinājuši 70. gadu latviešu estrādes mūzikas dziesmas un pārrakstījuši tās mūsdienu laikmetam raksturīgajās notīs.

Dec, 2017

Vecrīga. Ar čīzburgeru pie sienas 

Nikola Krištopane jau kopš pusaudža gadiem nodarbojas ar apartamentu īstermiņa izīrēšanu Rīgas vecpilsētā. Jau kopš mazotnes viņa sevi atceras Vecrīgā, soļojot līdzi vecākiem uz darbu, un stāstu par šo apkaimi viņai netrūkst.

Dec, 2017

Ķīpsala. Pārbaudītas vērtības

Aizvadītajos Ziemassvētkos apritēja apaļi 20 gadi, kopš uzņēmējs un ekspremjers Māris Gailis sauc sevi par īstu ķīpsalnieku. Lielāko daļu no šiem gadiem viņš kopā ar sievu arhitekti Zaigu Gaili veltījis šīs apkaimes attīstībai.

Dec, 2017

Imanta. Pazudusī pagalmu bērnība

Kas ir kopīgs Brodvejai ar Imantu? Abās šajās vietas mājas radis dejotājs un horeogrāfs Rolands Meržejevskis. Cilvēks, kurš jebkuru notikumu var pārvērst muzikālā skatuves pārdzīvojumā.

Dec, 2017

Mūki aizlidoja – templis palika

Tādi sirsnīgi smiekli. Daudz. No dienām televīzijā līdz pirmajai pilnmetrāžas dokumentālajai filmai “Lidojošo mūku templis”, kas nule palaista pasaulē un Latgales vēstniecībā Gors piedzīvojusi savu kārtējo pirmizrādi. “Vispār tās filmas tomēr ir sarežģīta lieta. Būtu zinājusi…’’ smejas režisore Žanete Skarule.