Brīnumzeme Igaunija

Izstāde “Vieta, kur viss ir labāk” mākslas un koncepcijas valodā apskata Latvijā populāro viedokli, ka kaimiņvalstī Igaunijā klājas daudz labāk nekā Latvijā. Gandrīz jebkurā pētījumā par vietējo situāciju ekonomikā, politikā, tautsaimniecībā, pilsoniskuma apziņā tiek salīdzinoši norādīts, ka Igaunijas Republikai ir labāki sasniegumi. Rezultātā Latvijas iedzīvotāju apziņā Igaunija un igauņi pēdējās desmitgades laikā no anekdotēs apsmietiem lēnīgiem kaimiņiem ir kļuvusi par teju vai laimes zemi ar pilsoņiem, kuri vienmēr veic pareizo izvēli. Protams, pat ņemot vērā reālos statistikas rādījums, tomēr tas ir lielā mērā LV masu mediju uzpūsts mīts, stereotips, ko ērti iesaistīt publikācijās.

Izstāde “Vieta, kur viss ir labāk” kritiski pārskata šo viedokli par Igauniju kā laimes zemi. Izstādes ietvaros piesaistītie mākslinieki un mākslas teorētiķi par tēmu veido jaunus darbus/tekstus/idejas, kuros apgāž vai tieši otrādi apstiprina apskatāmo pieņēmumu. Kuratores Gundegas Evelones izvēlētie autori – mākslinieki un mākslas zinātnieki – Vika Eksta, Gundega Evelone, Andris Landaus, Andris Maračkovskis, Santa Mičule, Edgars Ošs, Šelda Puķīte un Indreks Grigors sadarbībā ar Reini Hofmani, Krišs Salmanis, Ieva Saulīte, Zīle Ziemele jau iepriekš savā radošajā darbībā pieskārušies sociāli jūtīgām tēmām un asprātīgi reaģējuši uz vietējā politiskajā scēnā notiekošo. Mākslinieki izmanto mītu par Igaunijas varenumu kā spoguli pašu Latvijas iedzīvotāju neirožu un kompleksu projekcijai.

Mākslas darbi veidoti dažādās tehnikās un aptver plašu mākslas kā sociāla vēstījuma formas metožu loku. Kurators nekādi nav ietekmējis autoru apskatīto ideju, materiāla un viedokļa izvēli, izstādes pamattēmas ietvaros ļaujot darboties pilnīgi brīvi, tādējādi pieļaujot orģinālus un neprognozējamas atbildes jautājumam “vai/kāpēc Igaunijā viss ir labāk?”

Iepriekš izstāde rādīta Valgas Muzejā Igaunijā – simboliski izcilā ģeogrāfisks punktā, kurā runāt par abu kaimiņvalstu attiecībām. Zīmīgi, ka “Vieta, kur viss ir labāk” guva lielu atsaucību tieši apvienotās pilsētas Valkas-Valgas igauņu iedzīvotāju vidū, kamēr latvieši bija, maigi izsakoties, “vēsi.”

Šoreiz kritiski vērtējošais projekts redzams pašā Latvijas sirdī – Rīgā, Kaņepes Kultūras centrā, kuram blakus pārsteidzošā kārta atrodas Igaunijas Republikas vēstniecība.

Solidarizējoties ar mītu par ekonomiski supersattīstīto Igauniju- tātad attiecīgi ar mītu par Latviju, kur viss ir slikti, iecerēts, ka mākslinieki veido savus darbus no “budžeta klases” materiāliem. Tas nenoliedzami piešķir lielāku jaunrades izaicinājumu, kā arī atbrīvo no nepieciešamības meklēt izstādes finansējumu kādos valsts kultūras fondos. Proti, simboliski nepastāv risks jelkādā veidā kļūt politiski saistītiem, un saglabāt radošo brīvību līdz galam.

Izstādes “Vieta, kur viss ir labāk” atklāšana notiks 30.jūnijā 18:00 Kaņepes Kultūras Centrā Rīgā.

Kā izstādes satelītpasākums 14.07. 18:00 paredzēta lekcija par Latvijas-Igaunijas laikmetīgās mākslas satikšanās punktiem, kuru prezentēs igauņu kuratori Tanel Rander (“100 poplars”) un Indrek Grigor (“Es biju šeit”).

“Vietu, kur viss ir labāk” atbalsta “AH OH”, Kaņepes Kultūras centrs, Igaunijas Simtgades projekts “100 papeles”.

 

Dec, 2017

Sarkandaugava. Kaķu veikali un nozagtais tramvajs

Pusstundas braucienā ar 5. tramvaju no centra uz Rīgas ziemeļiem atrodas Sarkandaugava jeb, kā daudzi vietējie mēdz to saukt, Kraska. Tā ir Rīgas apkaime ar bagātu vēsturi un vēl bagātāku slavu, pateicoties ne tikai Tvaika ielas psihiatrijas un narkoloģijas centram, bet arī vietējo raibajai dzīvei un arhitektūras kontrastiem.

Dec, 2017

Brekši. No papīra līdz sūnām

“Daudziem rīdziniekiem ļoti bieži sanāk skaidrot, ka tur aiz Mežciema, kur turpinās Biķernieku iela, arī vēl ir Rīgas teritorija – tas ir Juglas papīrfabrikas ciemats,” tā par savu dzimto vietu stāsta vietējā iedzīvotāja Edīte Platenberga.

Dec, 2017

Avoti. Proletariāta vēsture 

“Tieši šeit ir īstā Rīga. Nacionālās valsts galvaspilsēta ir kaut kur šeit, Avotos. Un kāda no apkaimes rūpnīcām būtu ideāla “prezidenta pils” – visleģendārākā, protams, ir Rusobalt,” prāto dzejnieks un mākslinieks Artūrs Punte.

Dec, 2017

Brasa. Kaimiņu būšana

Koleģiāla cilvēcība un komūnas burvība – tā Brasu raksturo apkaimes jaunpienācēja Gunta Upeniece, mamma un izšūšanas hobijbiznesa “em’bo” īpašniece.

Nov, 2017

Vai viegli būt jaunam. Rekviēms deju mūzikai.

Šonedēļ kinofestivālā “Black Nights” Tallinā pirmizrādīta filma “Deju laikmets” – stāsts par to, kā elektroniskā deju mūzika 80. gadu otrajā pusē no Rietumiem nokļuva Padomju Savienībā. Dosim vārdu filmas režisoram Viktoram Budam.

Nov, 2017

Iļģuciems. Visaugstākais punkts

Iļģuciema veikalā „Aibe“ strādā Linda Feldmane. Pārdevēja, kam piemīt sirsnīgs smaids – tāds, kas nav formāls, bet patiesi labsirdīgs. Veikals atrodas triju pieturu attālumā no Iļģuciema tramvaja galapunkta.