Brīnumzeme Igaunija

Izstāde “Vieta, kur viss ir labāk” mākslas un koncepcijas valodā apskata Latvijā populāro viedokli, ka kaimiņvalstī Igaunijā klājas daudz labāk nekā Latvijā. Gandrīz jebkurā pētījumā par vietējo situāciju ekonomikā, politikā, tautsaimniecībā, pilsoniskuma apziņā tiek salīdzinoši norādīts, ka Igaunijas Republikai ir labāki sasniegumi. Rezultātā Latvijas iedzīvotāju apziņā Igaunija un igauņi pēdējās desmitgades laikā no anekdotēs apsmietiem lēnīgiem kaimiņiem ir kļuvusi par teju vai laimes zemi ar pilsoņiem, kuri vienmēr veic pareizo izvēli. Protams, pat ņemot vērā reālos statistikas rādījums, tomēr tas ir lielā mērā LV masu mediju uzpūsts mīts, stereotips, ko ērti iesaistīt publikācijās.

Izstāde “Vieta, kur viss ir labāk” kritiski pārskata šo viedokli par Igauniju kā laimes zemi. Izstādes ietvaros piesaistītie mākslinieki un mākslas teorētiķi par tēmu veido jaunus darbus/tekstus/idejas, kuros apgāž vai tieši otrādi apstiprina apskatāmo pieņēmumu. Kuratores Gundegas Evelones izvēlētie autori – mākslinieki un mākslas zinātnieki – Vika Eksta, Gundega Evelone, Andris Landaus, Andris Maračkovskis, Santa Mičule, Edgars Ošs, Šelda Puķīte un Indreks Grigors sadarbībā ar Reini Hofmani, Krišs Salmanis, Ieva Saulīte, Zīle Ziemele jau iepriekš savā radošajā darbībā pieskārušies sociāli jūtīgām tēmām un asprātīgi reaģējuši uz vietējā politiskajā scēnā notiekošo. Mākslinieki izmanto mītu par Igaunijas varenumu kā spoguli pašu Latvijas iedzīvotāju neirožu un kompleksu projekcijai.

Mākslas darbi veidoti dažādās tehnikās un aptver plašu mākslas kā sociāla vēstījuma formas metožu loku. Kurators nekādi nav ietekmējis autoru apskatīto ideju, materiāla un viedokļa izvēli, izstādes pamattēmas ietvaros ļaujot darboties pilnīgi brīvi, tādējādi pieļaujot orģinālus un neprognozējamas atbildes jautājumam “vai/kāpēc Igaunijā viss ir labāk?”

Iepriekš izstāde rādīta Valgas Muzejā Igaunijā – simboliski izcilā ģeogrāfisks punktā, kurā runāt par abu kaimiņvalstu attiecībām. Zīmīgi, ka “Vieta, kur viss ir labāk” guva lielu atsaucību tieši apvienotās pilsētas Valkas-Valgas igauņu iedzīvotāju vidū, kamēr latvieši bija, maigi izsakoties, “vēsi.”

Šoreiz kritiski vērtējošais projekts redzams pašā Latvijas sirdī – Rīgā, Kaņepes Kultūras centrā, kuram blakus pārsteidzošā kārta atrodas Igaunijas Republikas vēstniecība.

Solidarizējoties ar mītu par ekonomiski supersattīstīto Igauniju- tātad attiecīgi ar mītu par Latviju, kur viss ir slikti, iecerēts, ka mākslinieki veido savus darbus no “budžeta klases” materiāliem. Tas nenoliedzami piešķir lielāku jaunrades izaicinājumu, kā arī atbrīvo no nepieciešamības meklēt izstādes finansējumu kādos valsts kultūras fondos. Proti, simboliski nepastāv risks jelkādā veidā kļūt politiski saistītiem, un saglabāt radošo brīvību līdz galam.

Izstādes “Vieta, kur viss ir labāk” atklāšana notiks 30.jūnijā 18:00 Kaņepes Kultūras Centrā Rīgā.

Kā izstādes satelītpasākums 14.07. 18:00 paredzēta lekcija par Latvijas-Igaunijas laikmetīgās mākslas satikšanās punktiem, kuru prezentēs igauņu kuratori Tanel Rander (“100 poplars”) un Indrek Grigor (“Es biju šeit”).

“Vietu, kur viss ir labāk” atbalsta “AH OH”, Kaņepes Kultūras centrs, Igaunijas Simtgades projekts “100 papeles”.

 

Jan, 2018

Notiks projekta “Visas Taisnības” koncerti

Mūzikas projekts “Visas Taisnības” jaunā gaismā un laikmetīgā skanējumā iepazīstinās ar Raimonda Paula mūziku, kurā izmantoti dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi, pirms koncertu apmeklēšanas aicinot arī uz izstādi “Latvijai 60”. “Visas Taisnības” mūzikas projekta autori, mūziķis Raimonds Gusarevs un DJ Monsta, ir uzspodrinājuši 70. gadu latviešu estrādes mūzikas dziesmas un pārrakstījuši tās mūsdienu laikmetam raksturīgajās notīs.

Dec, 2017

Vecrīga. Ar čīzburgeru pie sienas 

Nikola Krištopane jau kopš pusaudža gadiem nodarbojas ar apartamentu īstermiņa izīrēšanu Rīgas vecpilsētā. Jau kopš mazotnes viņa sevi atceras Vecrīgā, soļojot līdzi vecākiem uz darbu, un stāstu par šo apkaimi viņai netrūkst.

Dec, 2017

Ķīpsala. Pārbaudītas vērtības

Aizvadītajos Ziemassvētkos apritēja apaļi 20 gadi, kopš uzņēmējs un ekspremjers Māris Gailis sauc sevi par īstu ķīpsalnieku. Lielāko daļu no šiem gadiem viņš kopā ar sievu arhitekti Zaigu Gaili veltījis šīs apkaimes attīstībai.

Dec, 2017

Imanta. Pazudusī pagalmu bērnība

Kas ir kopīgs Brodvejai ar Imantu? Abās šajās vietas mājas radis dejotājs un horeogrāfs Rolands Meržejevskis. Cilvēks, kurš jebkuru notikumu var pārvērst muzikālā skatuves pārdzīvojumā.

Dec, 2017

Mūki aizlidoja – templis palika

Tādi sirsnīgi smiekli. Daudz. No dienām televīzijā līdz pirmajai pilnmetrāžas dokumentālajai filmai “Lidojošo mūku templis”, kas nule palaista pasaulē un Latgales vēstniecībā Gors piedzīvojusi savu kārtējo pirmizrādi. “Vispār tās filmas tomēr ir sarežģīta lieta. Būtu zinājusi…’’ smejas režisore Žanete Skarule.