Dialogs jāveido gudri

Teksts Vineta Bodniece

Aplūkot izstādi “Kopā viens” un piedalīties sarunā ar izstādes autoriem – Evelīnu Vidu (agrāk Deičmani) un amerikāņu mūziķi un komponistu Andrē Vidu – iespējams šo ceturtdien, 29. jūnijā galerijā “Alma”.

“Kopā viens” ir pirmā Andrē un Evelīnas kopizstāde – tajā apskatāmi Evelīnas Vidas veidotie skulpturālie objekti un videodarbi, ko papildina viņas vīra, pasaulslavenā komponista un saksofonista Andrē Vida muzikālās kompozīcijas,

Lūk, neliela saruna ar Evelīnu Vidu.


“Kopā viens”, protams, izklausās harmoniski, tomēr mākslinieks bieži vien ir ar diezgan lielu ego. Cik grūti vai viegli bija radīt kopizstādi diviem māksliniekiem – jums un jūsu vīram?
Esam ar vīru jau iepriekš sastrādājušies, Norvēģijā veidojot manu izstādi “Lullabies for Monsters”. Bet esmu vīram sacījusi, ka negribu, lai manu profesionālo darbību vienmēr saisttītu ar viņu. Arī viņam ir savs lauks, kurā es pilnībā neiederos.

Četras reizes sadarbojusies ar citiem māksliniekiem – ar draugiem. Man liekas, ka ar vīru sadarboties ir grūtāk, jo, kad ir jāstrādā kopā ar tuvu cilvēku, ir ļoti grūti nošķirt profesionālo no personīgā. Ir daudz patīkamu brīžu, bet vienmēr būs problēmas, kas ir jārisina. Jāmācās būt elastīgam, saprotošam, piekāpīgam. Tas dialogs ir jāveido ļoti gudri – jāļauj izpausties otram cilvēkam, nenoslāpēt sevi, tajā pašā laikā neizsvītrojot sevi par daudz, lai nekļūtu tikai par tehnisku izpildītāju. Jāatrod katram savs, un tad jābūvē kaut kas kopā. Kaut arī dažreiz ir grūti saprasties caur vārdiem, Andrē ir lielisks muzikālais variants maniem darbiem, savukārt es – vizuālais atspoguļojums viņa radītajam.

Tomēr es dodu priekšroku strādāt vienai. Bet man vienmēr būs kādi astoņi cilvēki, kas palīdzēs īstenot projektu. Man patīk tāda komunikācija – ka man ir skaidra doma, ka pati saprotu, kurp es viņus virzu.

IMG_1996

Jūs strādājat dažādās tehnikās. Caur kuru, jūsuprāt, ir vieglāk sasniegt skatītāju?
Man ir grūti spriest. Tas ir atkarīgs no idejas, koncepta. Ar video ir tā – vai nu tas aizrauj vai arī tu aizslīdi prom. Dažreiz jau pēc divām sekundēm viss ir skaidrs. Citkārt video “paķer” acumirklī, pārliecina apsēsties un noskatīties līdz galam. Objektam savukārt ir vieglāk apiet apkārt.

Esmu ievērojusi, ka skatītājus vairāk uzrunā pozitīvais. Darbi, kurus radu tagad, ir optimistiskāki par tiem, kurus radīju drūmākos dzīves posmos. Ja nolemj uz āru vērst negatīvo, var necerēt, ka kāds pieskries klāt un teiks: “Man ārkārtīgi patika!”.

Kura tehnika jums pašai ir vistuvākā?
Visērtāk jūtos, veidojot trīsdimensionālus darbus. Man patīk milzīgi objekti – es labprāt gribētu savu angāru, kur varētu būvēt darbus no apakšas un skatīties uz tiem no otrā stāva. Bet ir arī tādas darbības, ko nespēju pārtulkot objektos, kurām man ir nepieciešama fotogrāfija vai video, taču droši varu teikt, ka mans lauks ir tieši instalācijas. Man ir svarīgi izjust materiālu.

IMG_1997

Vai, taisot izstādes ārzemēs, vajadzīga cita pieeja? Vai dažādas nācijas mākslu uztver vienādi?
Visgrūtāk izstādes ir veidot Rīgā. Šeit es visvairāk uztraucos, pārdzīvoju. Savējos pieņem grūtāk, savējo kļūdas šķiet lielākas par tām, kuras pieļauj viesmākslinieki. Man ļoti patīk rīkot izstādes ārpus Latvijas – skatīties, kā cilvēki, kuriem ir cita mentalitāte, uztver to vēstījumu, kas vairāk vai mazāk ir par latviešu uzvedību un virzību.

Uzskatu, ka atšķirība ir vērojama arī kultūrizglītībā – labi attīstītās valstīs tā ir augstākā līmenī un to māca jau no mazotnes. Ārzemēs runājot par izstādi, cilvēki savu viedokli balsta teorētiskās zināšanās par mākslas vēsturi, savukārt Latvijā šāda saruna vairāk balstās emocionālā vērtējumā – patīk vai nepatīk. Izņēmumi šeit meklējami starp tiem, kas ir saistīti ar mākslu profesionāli, bet arī ne vienmēr.

Mūzika ir ļoti svarīga izstādes “Kopā viens”sastāvdaļa. Vai ir kādi mūziķi, kas ikdienā pozitīvi ietekmē jūsu radošo darbību?
Tikai mans vīrs! Es nezinu nevienu citu, kas tā iedvesmotu. Pārējais jau vairāk ir tikai skaņas.

IMG_1994

IMG_1993

Oct, 2017

Bieriņi. Nepabeigtais mākslas koridors

“Būs jākopj pagalms un nevarēs halātā klīst gar māju. Bet vispār šī ir vislabākā Rīgas daļa, tas jau sen zināms,” daloties ziņā par jaunu velomaršrutu, kas savieno Torņakalnu ar Bieriņiem, savā sociālā tīkla profilā pajoko māksliniece Laura Feldberga.

Sep, 2017

Katrīna Jaunupe: laikmetīgajai mākslai joprojām vajag telpu

Laikmetīgā kultūra un ar to saistītās aktivitātes uzņem arvien jaunus apgriezienus. Arvien aktuālāks kļūst pagaidu izmantošanas jeb temporary use koncepts – tiek atdzīvinātas pamestas ēkas, kurās tiek ierīkoti dažnedažādi mākslas centri, rīkoti kultūras pasākumi, attīstās radošie kvartāli, kurus pārpludina arī jaunie mākslinieki. Veicināt radošumu un jaunradi mākslā, dot atspēriena punktu jaunajiem māksliniekiem un galvenais – izveidot

Sep, 2017

Rīgas mākslas telpā tiks atklāta Māra Subača izstāde

Izstāžu zāles “Rīgas mākslas telpa” lielajā zālē no šī gada 8. septembra līdz 12. novembrim apmeklētājiem būs pieejama izstāde “Laime pazīst pasauli”. Tajā tiks eksponēti Māra Subača šajā gadā jaunradītie darbi, kas tapuši, domājot par laimi kā cilvēka augstāko esamības formu. Īpaši izveidotā mākslas darbu labirinta konstrukcijā Māra Subača ierastās grafikas sērijas tiks papildinātas ar

Sep, 2017

Kaspars Lielgalvis: Rīga ir pilna aizslēgtu durvju

Attīstīt jaunu mākslas formu rašanos, veicināt sadarbību starp dažādu disciplīnu māksliniekiem – jau gandrīz 10 gadu mākslas centrs “Totaldobže” pastāv cēla mērķa vārdā. Pagaidu izmantošanas jeb temporary use koncepts, kura popularitāte aug visā pasaulē, tostarp arī Rīgā, ir viens no “Totaldobžes” instrumentiem, kas ļauj atvērt pamestu, tukšu un neizmantotu namu durvis kultūrai un radošumam –

Sep, 2017

Mārtiņš Mielavs par fon Stricka villu, radošumu un biznesu

Ne viens vien garāmgājējs, veroties pamestu namu tukšajos logos, ir iedomājies – cik skumji, ka ēkas tiek aizlaistas postā un turētas aiz slēgtām durvīm. Tādu ēku Rīgā ir daudz, dažviet pat veseliem kvartāliem. Tomēr ne visas pamestās ēkas ir pavisam aizmirstas. Arvien vairāk pasaulē, tostarp arī Rīgā, aktivizējas urbānās vides kustība – pamesti nami iegūst „otro elpu”,

Sep, 2017

Tiks atklāts Baltic Sea Docs filmu forums

Ar īpašu brīvdabas seansu Kalnciema kvartālā sestdien, 2. septembrī sāksies Baltijas jūras dokumentālo filmu forums (Baltic Sea Docs). Skatītājiem tiks izrādīta filma “Velosipēdi pret automašīnām” (Bikes vs Cars), kas pievēršas satiksmes izaicinājumiem dažādās pasaules pilsētās. Pirms filmas notiks paneļdiskusija par satiksmes dalībnieku iekļaušanos vienotā satiksmē Latvijā, un pēc seansa – tikšanās ar filmas režisoru Fredriku

Aug, 2017

Viss, ko nezināju. Piezīmes par kādu festivālu

Teksts un foto Ance Šverna Tā bija viskarstākā vasaras diena. Kaķi satupa tuvējās pilsētiņas koku zaros, veikalnieces aizslēdza bodi vēlāk nekā parasti, bet večas, kas saņēmās pamest visu dienu kā nebūt vēsinātās istabas, atļāvās rušināties pa upes krastos ierīkotajiem dārziem līdz tumsai, pa laikam iešļūcot ūdenstilpnē arī pašas. Mums tuvojās toijota, kuras spīdīgā krāsa saplūda

Aug, 2017

Jauniešu iesaukums youngkim?

kim? Laikmetīgās mākslas centrs aicina pieteikties aktīvus jauniešus vecumā no 15 līdz 25 gadiem,  kuriem ir idejas un interese par jebkādu tematu vai parādību un kuri ir ieinteresēti eksperimentēt, kopā ar kim? atbalstu veidojot  pasākumus citiem jauniešiem, kā arī radīt un uzturēt youngkim? bloga saturu un iesaistīties diskusijās (audio, foto vai tekstuālās) par saviem iespaidiem