Dialogs jāveido gudri

Teksts Vineta Bodniece

Aplūkot izstādi “Kopā viens” un piedalīties sarunā ar izstādes autoriem – Evelīnu Vidu (agrāk Deičmani) un amerikāņu mūziķi un komponistu Andrē Vidu – iespējams šo ceturtdien, 29. jūnijā galerijā “Alma”.

“Kopā viens” ir pirmā Andrē un Evelīnas kopizstāde – tajā apskatāmi Evelīnas Vidas veidotie skulpturālie objekti un videodarbi, ko papildina viņas vīra, pasaulslavenā komponista un saksofonista Andrē Vida muzikālās kompozīcijas,

Lūk, neliela saruna ar Evelīnu Vidu.


“Kopā viens”, protams, izklausās harmoniski, tomēr mākslinieks bieži vien ir ar diezgan lielu ego. Cik grūti vai viegli bija radīt kopizstādi diviem māksliniekiem – jums un jūsu vīram?
Esam ar vīru jau iepriekš sastrādājušies, Norvēģijā veidojot manu izstādi “Lullabies for Monsters”. Bet esmu vīram sacījusi, ka negribu, lai manu profesionālo darbību vienmēr saisttītu ar viņu. Arī viņam ir savs lauks, kurā es pilnībā neiederos.

Četras reizes sadarbojusies ar citiem māksliniekiem – ar draugiem. Man liekas, ka ar vīru sadarboties ir grūtāk, jo, kad ir jāstrādā kopā ar tuvu cilvēku, ir ļoti grūti nošķirt profesionālo no personīgā. Ir daudz patīkamu brīžu, bet vienmēr būs problēmas, kas ir jārisina. Jāmācās būt elastīgam, saprotošam, piekāpīgam. Tas dialogs ir jāveido ļoti gudri – jāļauj izpausties otram cilvēkam, nenoslāpēt sevi, tajā pašā laikā neizsvītrojot sevi par daudz, lai nekļūtu tikai par tehnisku izpildītāju. Jāatrod katram savs, un tad jābūvē kaut kas kopā. Kaut arī dažreiz ir grūti saprasties caur vārdiem, Andrē ir lielisks muzikālais variants maniem darbiem, savukārt es – vizuālais atspoguļojums viņa radītajam.

Tomēr es dodu priekšroku strādāt vienai. Bet man vienmēr būs kādi astoņi cilvēki, kas palīdzēs īstenot projektu. Man patīk tāda komunikācija – ka man ir skaidra doma, ka pati saprotu, kurp es viņus virzu.

IMG_1996

Jūs strādājat dažādās tehnikās. Caur kuru, jūsuprāt, ir vieglāk sasniegt skatītāju?
Man ir grūti spriest. Tas ir atkarīgs no idejas, koncepta. Ar video ir tā – vai nu tas aizrauj vai arī tu aizslīdi prom. Dažreiz jau pēc divām sekundēm viss ir skaidrs. Citkārt video “paķer” acumirklī, pārliecina apsēsties un noskatīties līdz galam. Objektam savukārt ir vieglāk apiet apkārt.

Esmu ievērojusi, ka skatītājus vairāk uzrunā pozitīvais. Darbi, kurus radu tagad, ir optimistiskāki par tiem, kurus radīju drūmākos dzīves posmos. Ja nolemj uz āru vērst negatīvo, var necerēt, ka kāds pieskries klāt un teiks: “Man ārkārtīgi patika!”.

Kura tehnika jums pašai ir vistuvākā?
Visērtāk jūtos, veidojot trīsdimensionālus darbus. Man patīk milzīgi objekti – es labprāt gribētu savu angāru, kur varētu būvēt darbus no apakšas un skatīties uz tiem no otrā stāva. Bet ir arī tādas darbības, ko nespēju pārtulkot objektos, kurām man ir nepieciešama fotogrāfija vai video, taču droši varu teikt, ka mans lauks ir tieši instalācijas. Man ir svarīgi izjust materiālu.

IMG_1997

Vai, taisot izstādes ārzemēs, vajadzīga cita pieeja? Vai dažādas nācijas mākslu uztver vienādi?
Visgrūtāk izstādes ir veidot Rīgā. Šeit es visvairāk uztraucos, pārdzīvoju. Savējos pieņem grūtāk, savējo kļūdas šķiet lielākas par tām, kuras pieļauj viesmākslinieki. Man ļoti patīk rīkot izstādes ārpus Latvijas – skatīties, kā cilvēki, kuriem ir cita mentalitāte, uztver to vēstījumu, kas vairāk vai mazāk ir par latviešu uzvedību un virzību.

Uzskatu, ka atšķirība ir vērojama arī kultūrizglītībā – labi attīstītās valstīs tā ir augstākā līmenī un to māca jau no mazotnes. Ārzemēs runājot par izstādi, cilvēki savu viedokli balsta teorētiskās zināšanās par mākslas vēsturi, savukārt Latvijā šāda saruna vairāk balstās emocionālā vērtējumā – patīk vai nepatīk. Izņēmumi šeit meklējami starp tiem, kas ir saistīti ar mākslu profesionāli, bet arī ne vienmēr.

Mūzika ir ļoti svarīga izstādes “Kopā viens”sastāvdaļa. Vai ir kādi mūziķi, kas ikdienā pozitīvi ietekmē jūsu radošo darbību?
Tikai mans vīrs! Es nezinu nevienu citu, kas tā iedvesmotu. Pārējais jau vairāk ir tikai skaņas.

IMG_1994

IMG_1993

Jan, 2018

Notiks projekta “Visas Taisnības” koncerti

Mūzikas projekts “Visas Taisnības” jaunā gaismā un laikmetīgā skanējumā iepazīstinās ar Raimonda Paula mūziku, kurā izmantoti dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi, pirms koncertu apmeklēšanas aicinot arī uz izstādi “Latvijai 60”. “Visas Taisnības” mūzikas projekta autori, mūziķis Raimonds Gusarevs un DJ Monsta, ir uzspodrinājuši 70. gadu latviešu estrādes mūzikas dziesmas un pārrakstījuši tās mūsdienu laikmetam raksturīgajās notīs.

Dec, 2017

Vecrīga. Ar čīzburgeru pie sienas 

Nikola Krištopane jau kopš pusaudža gadiem nodarbojas ar apartamentu īstermiņa izīrēšanu Rīgas vecpilsētā. Jau kopš mazotnes viņa sevi atceras Vecrīgā, soļojot līdzi vecākiem uz darbu, un stāstu par šo apkaimi viņai netrūkst.

Dec, 2017

Ķīpsala. Pārbaudītas vērtības

Aizvadītajos Ziemassvētkos apritēja apaļi 20 gadi, kopš uzņēmējs un ekspremjers Māris Gailis sauc sevi par īstu ķīpsalnieku. Lielāko daļu no šiem gadiem viņš kopā ar sievu arhitekti Zaigu Gaili veltījis šīs apkaimes attīstībai.

Dec, 2017

Imanta. Pazudusī pagalmu bērnība

Kas ir kopīgs Brodvejai ar Imantu? Abās šajās vietas mājas radis dejotājs un horeogrāfs Rolands Meržejevskis. Cilvēks, kurš jebkuru notikumu var pārvērst muzikālā skatuves pārdzīvojumā.

Dec, 2017

Mūki aizlidoja – templis palika

Tādi sirsnīgi smiekli. Daudz. No dienām televīzijā līdz pirmajai pilnmetrāžas dokumentālajai filmai “Lidojošo mūku templis”, kas nule palaista pasaulē un Latgales vēstniecībā Gors piedzīvojusi savu kārtējo pirmizrādi. “Vispār tās filmas tomēr ir sarežģīta lieta. Būtu zinājusi…’’ smejas režisore Žanete Skarule.