Izdota antoloģija “12 dzejnieki no Krievijas”

Dzejnieku apvienība Orbīta laidusi klajā bilingvālu antoloģiju «12 dzejnieki no Krievijas», kurā apkopoti gan oriģinālie teksti krievu valodā, gan atdzejojumi, ko veikuši 11 mūsdienu latviešu dzejnieki. Grāmatas prezentācija notiks 12. februārī kultūrpreču veikalā «Nice Place Telpa».

Grāmata «12 dzejnieki no Krievijas» ir projekta «Dzejas sūtņi» (2010-2014) rezultāts. Sergejs Timofejevs, viens no Orbītas dalībniekiem un antoloģijas sastādītājiem, stāsta: «Apvienības Orbīta dalībniekiem bija priekšstats par to, kurus dzejniekus gribētos uzaicināt uz Rīgu uzstāties. Bija arī idejas par latviešu autoru loku, kam piedāvāt viņus atdzejot – tur jau varēja meklēt kaut kādas poētikas un radošo pieeju paralēles. Tā radās programma «Dzejas sūtņi».» Minēto programmu neatbalstīja neviena no Krievijas valstiskajām kultūras institūcijām, tā tika īstenota ar «Institut kņigi», Latvijas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda un «Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014» atbalstu. Tā rezultātā laikā no 2010. līdz 2014. gadam Rīgā tika pārstāvēta lai arī neliela, taču visnotaļ reprezentatīva daļa daudzveidīgās mūsdienu dzejas no Krievijas – no konceptuālistiem līdz «jaunā eposa» dzejniekiem, no pantmēra piekritējiem līdz verlibristiem, no atzītiem «neoficiālās dzejas» klasiķiem līdz divdesmitgadnieku paaudzes autoriem. Rīgā pabija un uzstājās Fjodors Svarovskis, Nastja Deņisova, Staņislavs Ļvovskis, Jeļena Fanailova, Andrejs Sen-Seņkovs, Linora Goraļika, Dmitrijs Vodeņņikovs, Kirils Korčagins, Ļevs Rubinšteins, Andrejs Rodionovs, Jūlijs Gugoļevs un Marija Gaļina.

Ik reizi, kad Rīgā uzstājās «Dzejas sūtņu» viesi, viņu teksti tika tulkoti latviski – atdzejotāji ir tādas pašmāju dzejas zvaigznes kā Inga Gaile, Ingmāra Balode, Jānis Elsbergs, Jānis Rokpelnis, Pēteris Draguns, Aivars Eipurs, Andris Akmentiņš, Arvis Viguls, Kārlis Vērdiņš, Edvīns Raups un Liāna Langa.

Daļa atdzejojumu tika publicēta arī internetā, bet pēc projekta noslēgšanās tika nolemts darbus izdot grāmatā, jo Latvijā nekad iepriekš nav izdota tāda veida izlase ar eksperimentālu un aktuālu Krievijas dzeju. Pirms izdošanas atdzejojumi tika atkārtoti rediģēti. Un rezultāts – antoloģija «12 dzejnieki no Krievijas», kas izdota ar VKKF, Rīgas domes Kultūras departamenta un uzņēmuma «Antalis» atbalstu. Grāmatas dizainu veidojis Aleksejs Muraško ar Toma Mrazauska līdzdalību.

Orbita. 12. c

Grāmatas sastādītāji uzskata, ka sarežģītā daudzlīmeņu laikmetīgā dzeja, gluži tāpat kā aktuālā laikmetīgā māksla, ir sfēra, kuru stingras varas vertikāles piekritēji pastāvīgi tur aizdomās. «Dzeja ir brīva, un dzeja dāvā brīvību. Visiem, kurus tas interesē. «Dzejas sūtņi» ir projekts, kas sākotnēji tika iecerēts kā poētiskās solidaritātes akts. Un mēs priecājamies laist pasaulē šo grāmatu, tādējādi atbalstot savus kolēģus un iepazīstinot ar viņu realitātes apcerēšanas pieredzi un viņu personīgo «es» šajā lielajā un sarežģītajā pasaulē,» teic Sergejs Timofejevs.

Grāmatu varēs aplūkot, izšķirstīt un iegādāties grāmatas prezentācijā 12. februārī 18.00 kultūrpreču veikalā «Nice Place Telpa» (K. Barona iela 21A, Rīga). Pasākumā paredzēti atdzejotāju lasījumi, kā arī dažu autoru videolasījumi.

Jan, 2018

Notiks projekta “Visas Taisnības” koncerti

Mūzikas projekts “Visas Taisnības” jaunā gaismā un laikmetīgā skanējumā iepazīstinās ar Raimonda Paula mūziku, kurā izmantoti dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi, pirms koncertu apmeklēšanas aicinot arī uz izstādi “Latvijai 60”. “Visas Taisnības” mūzikas projekta autori, mūziķis Raimonds Gusarevs un DJ Monsta, ir uzspodrinājuši 70. gadu latviešu estrādes mūzikas dziesmas un pārrakstījuši tās mūsdienu laikmetam raksturīgajās notīs.

Dec, 2017

Vecrīga. Ar čīzburgeru pie sienas 

Nikola Krištopane jau kopš pusaudža gadiem nodarbojas ar apartamentu īstermiņa izīrēšanu Rīgas vecpilsētā. Jau kopš mazotnes viņa sevi atceras Vecrīgā, soļojot līdzi vecākiem uz darbu, un stāstu par šo apkaimi viņai netrūkst.

Dec, 2017

Ķīpsala. Pārbaudītas vērtības

Aizvadītajos Ziemassvētkos apritēja apaļi 20 gadi, kopš uzņēmējs un ekspremjers Māris Gailis sauc sevi par īstu ķīpsalnieku. Lielāko daļu no šiem gadiem viņš kopā ar sievu arhitekti Zaigu Gaili veltījis šīs apkaimes attīstībai.

Dec, 2017

Imanta. Pazudusī pagalmu bērnība

Kas ir kopīgs Brodvejai ar Imantu? Abās šajās vietas mājas radis dejotājs un horeogrāfs Rolands Meržejevskis. Cilvēks, kurš jebkuru notikumu var pārvērst muzikālā skatuves pārdzīvojumā.

Dec, 2017

Mūki aizlidoja – templis palika

Tādi sirsnīgi smiekli. Daudz. No dienām televīzijā līdz pirmajai pilnmetrāžas dokumentālajai filmai “Lidojošo mūku templis”, kas nule palaista pasaulē un Latgales vēstniecībā Gors piedzīvojusi savu kārtējo pirmizrādi. “Vispār tās filmas tomēr ir sarežģīta lieta. Būtu zinājusi…’’ smejas režisore Žanete Skarule.