Izdota antoloģija “12 dzejnieki no Krievijas”

Dzejnieku apvienība Orbīta laidusi klajā bilingvālu antoloģiju «12 dzejnieki no Krievijas», kurā apkopoti gan oriģinālie teksti krievu valodā, gan atdzejojumi, ko veikuši 11 mūsdienu latviešu dzejnieki. Grāmatas prezentācija notiks 12. februārī kultūrpreču veikalā «Nice Place Telpa».

Grāmata «12 dzejnieki no Krievijas» ir projekta «Dzejas sūtņi» (2010-2014) rezultāts. Sergejs Timofejevs, viens no Orbītas dalībniekiem un antoloģijas sastādītājiem, stāsta: «Apvienības Orbīta dalībniekiem bija priekšstats par to, kurus dzejniekus gribētos uzaicināt uz Rīgu uzstāties. Bija arī idejas par latviešu autoru loku, kam piedāvāt viņus atdzejot – tur jau varēja meklēt kaut kādas poētikas un radošo pieeju paralēles. Tā radās programma «Dzejas sūtņi».» Minēto programmu neatbalstīja neviena no Krievijas valstiskajām kultūras institūcijām, tā tika īstenota ar «Institut kņigi», Latvijas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda un «Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014» atbalstu. Tā rezultātā laikā no 2010. līdz 2014. gadam Rīgā tika pārstāvēta lai arī neliela, taču visnotaļ reprezentatīva daļa daudzveidīgās mūsdienu dzejas no Krievijas – no konceptuālistiem līdz «jaunā eposa» dzejniekiem, no pantmēra piekritējiem līdz verlibristiem, no atzītiem «neoficiālās dzejas» klasiķiem līdz divdesmitgadnieku paaudzes autoriem. Rīgā pabija un uzstājās Fjodors Svarovskis, Nastja Deņisova, Staņislavs Ļvovskis, Jeļena Fanailova, Andrejs Sen-Seņkovs, Linora Goraļika, Dmitrijs Vodeņņikovs, Kirils Korčagins, Ļevs Rubinšteins, Andrejs Rodionovs, Jūlijs Gugoļevs un Marija Gaļina.

Ik reizi, kad Rīgā uzstājās «Dzejas sūtņu» viesi, viņu teksti tika tulkoti latviski – atdzejotāji ir tādas pašmāju dzejas zvaigznes kā Inga Gaile, Ingmāra Balode, Jānis Elsbergs, Jānis Rokpelnis, Pēteris Draguns, Aivars Eipurs, Andris Akmentiņš, Arvis Viguls, Kārlis Vērdiņš, Edvīns Raups un Liāna Langa.

Daļa atdzejojumu tika publicēta arī internetā, bet pēc projekta noslēgšanās tika nolemts darbus izdot grāmatā, jo Latvijā nekad iepriekš nav izdota tāda veida izlase ar eksperimentālu un aktuālu Krievijas dzeju. Pirms izdošanas atdzejojumi tika atkārtoti rediģēti. Un rezultāts – antoloģija «12 dzejnieki no Krievijas», kas izdota ar VKKF, Rīgas domes Kultūras departamenta un uzņēmuma «Antalis» atbalstu. Grāmatas dizainu veidojis Aleksejs Muraško ar Toma Mrazauska līdzdalību.

Orbita. 12. c

Grāmatas sastādītāji uzskata, ka sarežģītā daudzlīmeņu laikmetīgā dzeja, gluži tāpat kā aktuālā laikmetīgā māksla, ir sfēra, kuru stingras varas vertikāles piekritēji pastāvīgi tur aizdomās. «Dzeja ir brīva, un dzeja dāvā brīvību. Visiem, kurus tas interesē. «Dzejas sūtņi» ir projekts, kas sākotnēji tika iecerēts kā poētiskās solidaritātes akts. Un mēs priecājamies laist pasaulē šo grāmatu, tādējādi atbalstot savus kolēģus un iepazīstinot ar viņu realitātes apcerēšanas pieredzi un viņu personīgo «es» šajā lielajā un sarežģītajā pasaulē,» teic Sergejs Timofejevs.

Grāmatu varēs aplūkot, izšķirstīt un iegādāties grāmatas prezentācijā 12. februārī 18.00 kultūrpreču veikalā «Nice Place Telpa» (K. Barona iela 21A, Rīga). Pasākumā paredzēti atdzejotāju lasījumi, kā arī dažu autoru videolasījumi.

Nov, 2017

Čiekurkalns. Spiegi un dzelzceļš

Čiekurkalnā ir vērojams raibs arhitektūras stilu maisījums, jo šeit ir saglabājusies gan rajona oriģinālā apbūve – divstāvu koka mājas, gan padomju laika mantojums – pelēkās blokmājas, gan arī pavisam svaigi būvētas daudzstāvu mājas.

Nov, 2017

Norisinās “LULU” laikmetīgo operu cikls bērniem

‘’LULU bērniem’’ nu jau kļuvis par neatņemamu sezonas notikumu tiem vecākiem un bērniem, kuri vēlas sadraudzēties ar laikmetīgās operas un baleta pasauli. Arī šoziem katru svētdienu no 19. novembra līdz 10. decembrim plkst. 13:00 kino Splendid Palace Cafe Film Noir zālē būs iespēja vērot īpaši izvēlētus priekšnesumus vadošo pasaules orķestru un solistu izpildījumā. Kā jau

Oct, 2017

Bieriņi. Nepabeigtais mākslas koridors

“Būs jākopj pagalms un nevarēs halātā klīst gar māju. Bet vispār šī ir vislabākā Rīgas daļa, tas jau sen zināms,” daloties ziņā par jaunu velomaršrutu, kas savieno Torņakalnu ar Bieriņiem, savā sociālā tīkla profilā pajoko māksliniece Laura Feldberga.

Sep, 2017

Katrīna Jaunupe: laikmetīgajai mākslai joprojām vajag telpu

Laikmetīgā kultūra un ar to saistītās aktivitātes uzņem arvien jaunus apgriezienus. Arvien aktuālāks kļūst pagaidu izmantošanas jeb temporary use koncepts – tiek atdzīvinātas pamestas ēkas, kurās tiek ierīkoti dažnedažādi mākslas centri, rīkoti kultūras pasākumi, attīstās radošie kvartāli, kurus pārpludina arī jaunie mākslinieki. Veicināt radošumu un jaunradi mākslā, dot atspēriena punktu jaunajiem māksliniekiem un galvenais – izveidot

Sep, 2017

Rīgas mākslas telpā tiks atklāta Māra Subača izstāde

Izstāžu zāles “Rīgas mākslas telpa” lielajā zālē no šī gada 8. septembra līdz 12. novembrim apmeklētājiem būs pieejama izstāde “Laime pazīst pasauli”. Tajā tiks eksponēti Māra Subača šajā gadā jaunradītie darbi, kas tapuši, domājot par laimi kā cilvēka augstāko esamības formu. Īpaši izveidotā mākslas darbu labirinta konstrukcijā Māra Subača ierastās grafikas sērijas tiks papildinātas ar

Sep, 2017

Kaspars Lielgalvis: Rīga ir pilna aizslēgtu durvju

Attīstīt jaunu mākslas formu rašanos, veicināt sadarbību starp dažādu disciplīnu māksliniekiem – jau gandrīz 10 gadu mākslas centrs “Totaldobže” pastāv cēla mērķa vārdā. Pagaidu izmantošanas jeb temporary use koncepts, kura popularitāte aug visā pasaulē, tostarp arī Rīgā, ir viens no “Totaldobžes” instrumentiem, kas ļauj atvērt pamestu, tukšu un neizmantotu namu durvis kultūrai un radošumam –

Sep, 2017

Mārtiņš Mielavs par fon Stricka villu, radošumu un biznesu

Ne viens vien garāmgājējs, veroties pamestu namu tukšajos logos, ir iedomājies – cik skumji, ka ēkas tiek aizlaistas postā un turētas aiz slēgtām durvīm. Tādu ēku Rīgā ir daudz, dažviet pat veseliem kvartāliem. Tomēr ne visas pamestās ēkas ir pavisam aizmirstas. Arvien vairāk pasaulē, tostarp arī Rīgā, aktivizējas urbānās vides kustība – pamesti nami iegūst „otro elpu”,