Kas notiek, “Positivus”?

Teksts Aiga Leitholde   Foto Linas Žemgulis, Aiga Leitholde, Krists Luhaers, Andris Taškāns

Kad tika izziņota 2017. gada “Positivus” festivāla programma, daudzi rauca degunu – neesot neviena “lielā iemesla” festivāla apmeklēšanai. Galu galā alternatīvas izklaides iespējas šogad ir pietiekami daudz – pasaulslavenas rokgrupas koncertē Lucavsalā vai laicīgi jau ir ieplānots ceļojums uz siltajām zemēm. Lai nu kāds būtu iemesls, tomēr šis festivālu jautājums ir jāskata globāli, nevis lokāli.

Es savas festivālu gaitas sāku laikā, kad mūzikas fani festivālus apmeklēja, izjūtot piederību konkrētam mūzikas stilam. Ja tu devies uz rokfestivālu, tad 100% bija skaidrs, ka tur neskanēs, piemēram, hiphops. Savukārt mūsdienās vienā festivālā plecu pie pleca stāv cilvēki ar visdažādākajām muzikālajām vajadzībām un zināšanām. To ļoti labi attēloja arī aizvadītais “Positivus’17”.

“Positivus” festivāls ir laba atkalsatikšanās vieta. Manā gadījumā domubiedri pulcējās mediju teltī, tādā savdabīgā skudru pūznī, lai trīs dienas vismaz 4 dažādās valodās vēstītu par festivāla muzikālajiem notikumiem vai dokumentētu modes, ēdināšanas, saskarsmes kultūru. Šogad festivālu apmeklēja mazāks cilvēku skaits – telpas bija vairāk un festivāla ritējums, manuprāt, bija mierīgāks – varēja ļauties mūzikai bez satraukuma, ka vari kaut ko nokavēt.

Priecīgas atkalsatikšanās notika arī pie skatuves, klausoties labi zināmas, iepriekš jau koncertā dzirdētas grupas, kā dāņus Get Your Gun. Grupas mūzika ir ekspresīva – smeldzīga, ilgpilna rokmūzika, kas aicina ieklausīties arī sava Es noslēpumainajās dzīlēs. Grupas solists Andreass Vestmarks iztur klasiski vīrišķīgu skarbumu gan vizuāli, gan muzikāli un varētu būt Hermaņa Melvina romāna “Mobijs Diks” kapteiņa Ahāba prototips. Get Your Gun ik pa laikam atgriežas Baltijā un savu lielāko fanu kopu iemantojuši Lietuvā.

SONY DSC

Foto: Aiga Leitholde

Piektdiena, 14. jūlijs “Positivus” festivālā vispār bija ļoti roķīga, man sagādājot tādu patīkamu jaunatklājumu kā britu alternatīvā roka grupu Nothing But Thieves. Grupas solists Konors Masons par savu iedvesmotāju sauc Džefu Bakliju un arī pats lieliski pārvalda savas balss augšējos reģistrus, kuros labi var just klasiskās rokmūzikas skolas ietekmi. Savukārt ģitāristi lieki neaizraujas ar soliņu mežģīnēm, bet gan tur ritmu, kas pūli spēj uzraut gaisā atsperīgā lēcienā. Pareizais līdzsvara punkts ir tas, kas mūsdienās izglābs rokmūziku!

20157196_10155576059308619_3783307078378064875_o

Foto: Krists Luhaers

Draugi, mēs Salacgrīvā dzirdējām Pixies – alternatīvās rokmūzikas grandus! Šī grupa, kas rokmūzikas cienītājiem izsaka tik daudz un otrai daļai auditorijas neizsaka neko, “Positivus” festivālā deva tik lielu enerģijas lādiņu, ka neoficiālās sarunās tika nokristīta par labāko rokkoncertu, kas jebkad izskanējis “Positivus” festivālā. Vai tā būs taisnība, to varēsim novērtēt pēc pāris gadiem. Līdzīgi kā labam vīnam arī dzirdēto koncertu vērtība aug, gadiem ejot.

Arī melomāns Andris Freidenfelds lutināja dejotājus ar rūpīgi izmeklētu muzikālu programmu retro noskaņās, bet DJ Grandmaster Flash savu programmu bija uzbūvējis kā retrospekciju, sākot ar 80. gadu Deivida Bovija, Queen, Run–D.M.C. htiem un aizspēlējoties līdz mūsdienu populārajai mūzikai.

Mana “Positivus’17” programmas pērle bija saksofonista Kamasi Vašingtona koncerts. Saksofonista vārds ir labi zināms džeza un arī hiphopa klausītājiem, tomēr iekļaut šādu mūziķi populārās mūzikas festivāla kontekstā bija drosmīga un ļoti vērtīga izvēle. Saksofonists nospēlēja kosmisko skaņdarbu “Changes of Guards”, pārējā programmā vairāk pieturoties pie standartiem, ļaujot savu talantu atrādīt katram no grupas mūziķiem. Koncerts man bija par īsu, taču šajā, festivāla reizē, tā mērķis ir klausītāju izglītošana – jo izglītotāka būs auditorija, jo daudzveidīgākas iespējas pavērsies organizatoriem! Tagad iespēja, ka Latvijā varētu uzstāties arī izcilā Esperanza Spaldinga, šķiet pavisam reāla.

20017606_10155579608923619_3130598403116391835_o

Foto: Krists Luhaers

Savdabīgi publikas audzināšanas uzdevumu pilda arī grupa DaGamba. Savienodami pretējo, tomēr tik ļoti līdzīgo – klasiskās mūzikas šedevrus un rokmūzikas attieksmi – viņi pie “Nordea” skatuves savāca lielu klausītāju pūli. Šķiet, “Nordea” skatuve starp klausītājiem ir ļoti iecienīta sava ērtā novietojuma dēļ – nogurušajiem ir iespēja apsēsties, bet tiem, kas nokavējuši iespēju tikt pirmajā rindā, laba redzamība būs arī no pēdējās.

Kas gan būtu festivāls bez līdzi dziedāšanas? Pašmāju rokgrupu Dzelzs vilks un Pievedēja piedzīvojumi repertuāros ir mūsdienu tautasdziesmas, ar kurām ievingrināt vai ar kurām pazaudēt ballītē nogurdināto balsi. Arī popa princeses Ellijas Goldingas dziesmas ir labi zināmas ne vien faniem, bet arī ausīgajiem radio klausītājiem.

Šajā gadā jautājot satiktajiem festivālniekiem par viņu spilgtākajiem iespaidiem, varēja dzirdēt pavisam dažādas atbildes. Vai laiks, kad bija stilīgi fanot par kaut ko tikai tāpēc, ka tā dara visi, ir pagājis? Uz pasaules ir tik daudz dažādu skaņu, ka turēties pie vienas grupas, klausīties vienu stilu, nozīmē garlaicīgu dzīvošanu. Klausītāji ir kļuvuši atvērtāki un zinātkāri. Mēs dzīvojam mūzikas pleilistu laikmetā, un tas, protams, ietekmē arī mūzikas festivālu kultūru. Būs interesanti sekot līdzi tam, kādas muzikālās tendences Latvijas praksē nākotnē ieviesīs “Positivus” festivāls.

20045606_10155583098568619_815597763943683076_o

Foto: Andris Taškāns