Kritiskā mode

Teksts Oskars Madernieks   Foto Landa Lagzdiņa, Kitija Kaļiņina

Velobrauciens “Kritiskā masa”, kas ar mērķi pievērst uzmanību velokultūrai ik gadu Rīgā notiek 1. maijā, vienā ripojošā, tirkšķošā, zvanošā un taurējošā pūlī apvieno visdažādākos riteņbraucējus – gan tos, kam velosipēds ir brīvdienu rīks, ar ko laiski aizripināties līdz Mežaparkam, gan tos, kam velo ir gandrīz kā reliģija, kas paredz tikai šī transportlīdzekļa izmantošanu jebkuros laika un dzīves apstākļos. Devāmies uz “Kritiskās masas” tikšanās vietu pie Dailes teātra, lai izpētītu braucēju dažādību kā apģērbu izvēles, tā riteņbraukšanas nozīmes ziņā. Kas svarīgāks – individuālais stils vai funkcionalitāte? Kā šīs abas lietas apvienot, un kā vēl pāri tam visam sadzīvot ar svārstīgajiem laikapstākļiem?

velo_03

Konstantīns
Ar velosipēdu Konstantīns pārvietojas ikdienā, braucot uz darbu, pludmali un universitāti – no pavasara līdz rudenim un tad, kad ārā ir labs laiks. Savu apģērbu viņš pielāgo velosipēda stilam, un uz “Kritiskās masas” braucienu Konstantīns ir saģērbies tā, kā ģērbās viņa tēvs pagājušā gadsimta 80. gados. Šim velosipēdam esot savas priekšrocības – ja tas ceļā salūst, tad no divām daļām to var salikt kopā, turklāt šo riteni var ielikt sabiedriskajā transportā, un tas netraucē ne pašam, ne citiem.

velo_07

Oto
Arī Oto ar velosipēdu pārvietojas ikdienā, bet viņa ģērbšanās stilu tas neietekmējot. Pat lietus laikā viņš iztiekot ar lietusmēteli un kājās velkamiem mokasīniem. Oto svarīga esot arī laba un ietilpīga soma – tāda, kurā salikt iepirkumus veselai nedēļai. “Kritiskajā masā” viņš piedalās ar Nīderlandē pirktu velosipēdu, kurā var pārvadāt bērnu. Oto uzskata, ka tas ir ērtākais veids, kā pārvietoties pilsētā – bērns tur var iegulties, pa ceļam pagulēt, paspēlēties ar mantām.

velo_04

Biedrs Gevara
Pārvietojoties ar velosipēdu visu gadu, Biedra Gevaras vienīgais braukšanas stila elements ejot roku rokā ar praktisko nepieciešamību – tiek uzlocīta labās kājas bikšu stara, lai bikses neierautu ķēdē un tās nenosmērētos. Gevara ķiveri neizmanto, jo ķiveres, viņaprāt, nav pierādījušas savu efektivitāti.

velo_05

Gustavs un Dace
Neatkarīgi no tā, vai iet ar kājām vai brauc ar velosipēdu, Dace un Gustavs ģērbjas tāpat kā ikdienā. Arī lietus laikā viņi savu apģērbu nekā īpaši neaizsargājot, jo tas neesot iespējams – dubļi tāpat nonākot uz apģērba. Gustavs un Dace apgalvo, ka uz ceļiem var justies arvien drošāk, jo ar katru gadu velosipēdistu kļūst vairāk – šoferi viņus vairāk ievēro un ir uzmanīgāki. Tomēr abi uzskata, ka teju katram velosipēdistam kādreiz ir uzbraukusi mašīna, un Gustavs saka: „Es esmu notriekts tikai divreiz. Ja katru dienu braucu ar velosipēdu un tikai divas reizes esmu iekļuvis avārijā, tas, manuprāt, ir labs rādītājs.”

velo_06

velo_01

velo_12

velo_09

velo_08

Jan, 2018

Notiks projekta “Visas Taisnības” koncerti

Mūzikas projekts “Visas Taisnības” jaunā gaismā un laikmetīgā skanējumā iepazīstinās ar Raimonda Paula mūziku, kurā izmantoti dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi, pirms koncertu apmeklēšanas aicinot arī uz izstādi “Latvijai 60”. “Visas Taisnības” mūzikas projekta autori, mūziķis Raimonds Gusarevs un DJ Monsta, ir uzspodrinājuši 70. gadu latviešu estrādes mūzikas dziesmas un pārrakstījuši tās mūsdienu laikmetam raksturīgajās notīs.

Dec, 2017

Vecrīga. Ar čīzburgeru pie sienas 

Nikola Krištopane jau kopš pusaudža gadiem nodarbojas ar apartamentu īstermiņa izīrēšanu Rīgas vecpilsētā. Jau kopš mazotnes viņa sevi atceras Vecrīgā, soļojot līdzi vecākiem uz darbu, un stāstu par šo apkaimi viņai netrūkst.

Dec, 2017

Ķīpsala. Pārbaudītas vērtības

Aizvadītajos Ziemassvētkos apritēja apaļi 20 gadi, kopš uzņēmējs un ekspremjers Māris Gailis sauc sevi par īstu ķīpsalnieku. Lielāko daļu no šiem gadiem viņš kopā ar sievu arhitekti Zaigu Gaili veltījis šīs apkaimes attīstībai.

Dec, 2017

Imanta. Pazudusī pagalmu bērnība

Kas ir kopīgs Brodvejai ar Imantu? Abās šajās vietas mājas radis dejotājs un horeogrāfs Rolands Meržejevskis. Cilvēks, kurš jebkuru notikumu var pārvērst muzikālā skatuves pārdzīvojumā.

Dec, 2017

Mūki aizlidoja – templis palika

Tādi sirsnīgi smiekli. Daudz. No dienām televīzijā līdz pirmajai pilnmetrāžas dokumentālajai filmai “Lidojošo mūku templis”, kas nule palaista pasaulē un Latgales vēstniecībā Gors piedzīvojusi savu kārtējo pirmizrādi. “Vispār tās filmas tomēr ir sarežģīta lieta. Būtu zinājusi…’’ smejas režisore Žanete Skarule.