Objektu portreti Magones Boleiko jaunākajā izstādē

Teksts Jana Kohno   Foto Viktorija Paegle

Refleksijas par kosmosa vispārīgo kārtību, likumsakarībām laikā un telpā – māksliniece Magone Boleiko savā jaunākajā personālizstādē “Biokonstrukcijas” apmeklētājiem nodod savu skatījumu uz realitāti un attīstību, telpu un laiku. Viņas jaunā izstāde galerijā “Māksla XO” kopā ar Ivetas Laures izstādi “Intra” skatāma līdz 4. aprīlim.

Kā skaidro Magone Boleiko, uz šādu idejas vēstījumu viņu pamudinājusi vēlme paplašināt realitāti: “Pārāk šaura telpa, pārāk pierasta realitāte un rutīna. Sāku meklēt, kur paplašināt telpu, un atradu to Nikolā Teslas intervijās, kosmosa vēsturē, projekcijās, pētot kosmosa ķermeņu attīstību. Tas bija tāds dabisks paplašinājums realitātei, ar šo domu es gāju gulēt. Dienā pilnīgi dabiski tās mazās lietas, kas ir apkārt, tās konceptuāli savilkās kopā ar to, ko vakarā biju skatījusies, pētījusi, lasījusi – tā organiski viss koncepts savilkās kopā.”

Viens no izstādes darbiem, kurā attēlota sarkana alveja, tapis pēc ceļojuma uz Kanāriju salām, kur māksliniece pirmo reizi ieraudzījusi alveju plantāciju, kas viņu ne tikai pārsteidza, bet arī ietekmēja māksliniecisko ideju attīstībā: “Alvejas tur audzē kosmētikas ražošanai. Bet, kas bija interesanti – tās visas bija sarkanas kā tikko gatavoties sākusi avene, kad zaļais pāriet uz sarkano. Es domāju, ka tā ir tāda alveju šķirne. Viesnīcā nopirku tādu ceļojuma augu komplektiņu kastītē, atvedu uz mājām, un nedēļas laikā sarkanā alveja kļuva zaļa. Izrādās, ka tai bija iedegums no saules, tāpēc tā bija sarkana. Tas mani pārliecināja, jo iepriekš man bija pretestība pret zaļo toni, šķita, ka zaļais ir tāds ilustratīvs un traucē attēlot augu, tā krāsa nerada abstrakciju, tāpēc vajadzēja meklēt citas krāsas. Tad nāca nosauļojusies alveja – it kā sīkums, bet tas bija spēriens.”

xo (35)

Magone Boleiko līdz šim izveidojusi astoņas personālizstādes, kopš 2003. gada piedalījusies vairāk nekā 25 grupu izstādēs Latvijā un ārpus tās, kā arī ieguvusi otro vietu gleznotāju konkursā “Young Painter Prize” Viļņā. Atskatoties uz padarīto un salīdzinot pirmos darbus glezniecībā ar jaunākajiem, māksliniece atzīst, ka viņas mākslinieciskajā rokrakstā un izpausmes veidā ir vērojamas izmaiņas: “Es vairs nečakarējos, jaucot pa drusciņai krāsas, tagad jaucu jau konkrētus daudzumus, zinot, kad man vajag pārējas, laukumus – tās lietas ir atstrādātas. Tie ir tādi tīri tehniski risinājumi, kas atvieglo procesu. Protams, es esmu iemācījusies pārvaldīt instrumentus – ienākušas jaunas tehnoloģijas. Savukārt, runājot par rokrakstu – es laikam lēnām beidzu baidīties no tā, ka tie objekti manās gleznās, par ko mani vienreiz apvainoja, ir vientuļi. Es no tā beidzu baidīties un tagad tos objektus jau it kā portretēju apzināti – piemēram, arī sārtajai pogaļai ir savs raksturs, tēls, apzināta, tieša seja.”

Izstāde mākslas galerijā “Māksla XO” apskatāma līdz 4. aprīlim.

Lūk, arī neliels foto ieskats izstādē!

xo (34)

xo (33)

xo (32)

xo (31)

xo (30)

xo (29)

xo (28)

   xo (27)

xo (24)

xo (22)

xo (21)

xo (20)

xo (18)

xo (17)

xo (16)

xo (15)

xo (14)

xo (12)

xo (10)

xo (9)

xo (8)

xo (6)

xo (2)

Jan, 2018

Notiks projekta “Visas Taisnības” koncerti

Mūzikas projekts “Visas Taisnības” jaunā gaismā un laikmetīgā skanējumā iepazīstinās ar Raimonda Paula mūziku, kurā izmantoti dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi, pirms koncertu apmeklēšanas aicinot arī uz izstādi “Latvijai 60”. “Visas Taisnības” mūzikas projekta autori, mūziķis Raimonds Gusarevs un DJ Monsta, ir uzspodrinājuši 70. gadu latviešu estrādes mūzikas dziesmas un pārrakstījuši tās mūsdienu laikmetam raksturīgajās notīs.

Dec, 2017

Vecrīga. Ar čīzburgeru pie sienas 

Nikola Krištopane jau kopš pusaudža gadiem nodarbojas ar apartamentu īstermiņa izīrēšanu Rīgas vecpilsētā. Jau kopš mazotnes viņa sevi atceras Vecrīgā, soļojot līdzi vecākiem uz darbu, un stāstu par šo apkaimi viņai netrūkst.

Dec, 2017

Ķīpsala. Pārbaudītas vērtības

Aizvadītajos Ziemassvētkos apritēja apaļi 20 gadi, kopš uzņēmējs un ekspremjers Māris Gailis sauc sevi par īstu ķīpsalnieku. Lielāko daļu no šiem gadiem viņš kopā ar sievu arhitekti Zaigu Gaili veltījis šīs apkaimes attīstībai.

Dec, 2017

Imanta. Pazudusī pagalmu bērnība

Kas ir kopīgs Brodvejai ar Imantu? Abās šajās vietas mājas radis dejotājs un horeogrāfs Rolands Meržejevskis. Cilvēks, kurš jebkuru notikumu var pārvērst muzikālā skatuves pārdzīvojumā.

Dec, 2017

Mūki aizlidoja – templis palika

Tādi sirsnīgi smiekli. Daudz. No dienām televīzijā līdz pirmajai pilnmetrāžas dokumentālajai filmai “Lidojošo mūku templis”, kas nule palaista pasaulē un Latgales vēstniecībā Gors piedzīvojusi savu kārtējo pirmizrādi. “Vispār tās filmas tomēr ir sarežģīta lieta. Būtu zinājusi…’’ smejas režisore Žanete Skarule.