Sākas teātra festivāls bērniem un jauniešiem “Eju meklēt!”

Teksts Jana Kohno   Foto – izrāde “Nāc laukā!” no Valmieras vasaras teātra festivāla

Žanru robežu meklējumi ēnu un objektu izrādēs, zīmējumu un muzikālajā teātrī, nano operā un Šekspīra tekstu klaunādē – tas viss un vēl vairāk būs skatāms Starptautiskajā profesionālo teātru festivālā bērniem un jauniešiem “Eju meklēt!”.

Festivālā no 9. līdz 12. martam vienkopus būs skatāmas tādas izrādes kā “Īsumā par visumu” (Jaunajā Rīgas teātrī), “Spēlmaņu nakts 2016” laureāte “Kaka un pavasaris”, “Šausmu autobuss” (Nacionālajā teātrī), “Hamleta” iestudējums no Igaunijas, izrāde “Gravity” no Izraēlas u.c.

“Eju meklēt!” programmu papildina arī dažādi citi pasākumi: starptautisks profesionāļu simpozijs “Skatuves māksla bērniem – izklaide, izglītība, personība” Zirgu Pastā un kontaktu programma “Festivāla klubs” kultūras telpā “3 Māsas”.

Par to, kas jāņem vērā, veidojot izrādes bērniem, kā arī par festivālā sagaidāmo aprunājāmies ar aktieri, izrāžu “Šausmu autobuss” un “Nāc laukā!” (šī izrāde tapusi Valmieras vasaras teātra festivāla ietvaros) režisoru Kārli Krūmiņu.

Pilna festivāla programma pieejama šeit.


Par ko ir izrādes “Šausmu autobuss” un “Nāc laukā!”?
Izrāde “Nāc laukā!” ir par to, ka draudzība var rasties neatkarīgi no valodas vai sociālā statusa atšķirībām. It kā gaužām vienkārša atziņa, tomēr pieaugušo pasaulē tā bieži tiek piemirsta. Otra izrāde – “Šausmu autobuss” ir piedzīvojums, kura laikā bērni ne tikai klejo pa teātra pagrabiem, bet beigās arī nonāk īstā Šausmu autobusā, kur kopā ar aktieriem pēta bailes, gan klausoties stāstus, no kuriem bailes rodas, gan tos pārrunājot un iepazīstoties ar bioloģiskiem mehānismiem, kas cilvēkos šo emociju rada.

Kas jāņem vērā, veidojot bērnu un pusaudžu izrādes – vai bērniem par noteiktiem tematiem vai aktuāliem jautājumiem jāvēsta citā veidā, formā nekā pieaugušajiem?
Man šķiet, ka galvenā kļūda, kuru es cenšos savos darbos nepieļaut, ir bērnu uzrunāšana augstprātīgā tonī. Tādā, it kā izrādes radošā komanda būtu gudrāka par bērniem, kam izrāde tiek rādīta. Pārspīlēta vienkāršošana, bakstīšana ar pirkstu acī un pēc iespējas biežāka moralizēšana – tā ir sliktas bērnu izrādes recepte. Es gribu taisīt labas izrādes, tāpēc cenšos būt godīgs. Man liekas, ka to bērni novērtē – godīgumu.

Esi veidojis izrādes gan pieaugušajiem, gan bērniem. Ar kuru auditoriju, tavuprāt, ir vieglāk komunicēt?

Es neredzu milzīgu atšķirību. Protams, ir mazliet atšķirīgs interešu loks un psiholoģiskās īpatnības – pieaugušie, piemēram, ir spējīgi koncentrēties ilgāku laiku, un tas nozīmē, ka bērnu izrādes būs notikumiem un pavērsieniem bagātākas.

Vai festivāls spēj un vēlas konkurēt ar digitālo pasauli, kas nu jau ieņem visai lielu lomu bērnu ikdienā?
Izrādē “Nāc laukā!” pat tiek izmantotas šīs tehnoloģijas – tajā spēlē bērnu grupa, kuri savus instrumentus spēlē planšetē vai telefonos. Es domāju, ka teātrim ir jārespektē tas, ka digitālie mediji ir milzīga cilvēku ikdienas daļa, tomēr es nedomāju, ka tās ir karojošas puses. Digitālajai pasaulei ir vērtības, ko nevar piedāvāt, piemēram, teātris, un otrādi.

Šāds festivāls tiek organizēts pirmo reizi. Ko tu no tā sagaidi un ko iesaki apmeklēt?
Visvairāk es sagaidu skatītāju interesi par izrādēm. Bieži sabiedriskajā telpā un teātros dzirdu vēlmi pēc vairāk bērnu un pusaudžu izrādēm. Te nu tās ir! Nāciet skatīties, izvēlieties sev un savam bērnam atbilstošo un gaidīsim ciemos!

Jul, 2017

Kas notiek, “Positivus”?

Kad tika izziņota 2017. gada “Positivus” festivāla programma, daudzi rauca degunu – neesot neviena “lielā iemesla” festivāla apmeklēšanai. Galu galā alternatīvas izklaides iespējas šogad ir pietiekami daudz – pasaulslavenas rokgrupas koncertē Lucavsalā vai laicīgi jau ir ieplānots ceļojums uz siltajām zemēm.

Jul, 2017

Veto Magazine #40

Iznācis žurnāla “Veto Magazine” 40. numurs; šoreiz tiek pētīta “dari pats” jeb “do it yourself” tēma. Žurnāls ir kļuvis biezāks un ieguvis jaunu dizainu. Jaunākajā “Veto Magazine” numurā lasāma intervija ar mūziķi, dzejnieku un psihoterapeitu Pēteri Dragunu, intervija ar stilistiski mainīgās grupas Ezeri līderi Miķeli Putniņu, saruna ar fotogrāfu Alni Stakli, kurš nominēts prestižajai “Prix

Jun, 2017

Dialogs jāveido gudri

Aplūkot izstādi “Kopā viens” un piedalīties sarunā ar izstādes autoriem – Evelīnu Vidu (agrāk Deičmani) un amerikāņu mūziķi un komponistu Andrē Vidu – iespējams šo ceturtdien, 29. jūnijā galerijā “Alma”.

Jun, 2017

Brīnumzeme Igaunija

Izstāde “Vieta, kur viss ir labāk” mākslas un koncepcijas valodā apskata Latvijā populāro viedokli, ka kaimiņvalstī Igaunijā klājas daudz labāk nekā Latvijā. Gandrīz jebkurā pētījumā par vietējo situāciju ekonomikā, politikā, tautsaimniecībā, pilsoniskuma apziņā tiek salīdzinoši norādīts, ka Igaunijas Republikai ir labāki sasniegumi. Rezultātā Latvijas iedzīvotāju apziņā Igaunija un igauņi pēdējās desmitgades laikā no anekdotēs apsmietiem

Jun, 2017

Āgenskalns. Šlāgerpanks, slepenās ejas un literatūra

Ar rakstnieku, publicistu, nerimstošu pagrīdes mūziķi un vienkārši marginālu personību – Edmundu Frīdvaldu – tiekos spiedīgi saulainā, bet ne īpaši siltā dienā pie Āgenskalna tirgus. Ieraudzījis manu rozā skrejriteni, viņš nosaka, ka es esot palicis galīgi traks.

Jun, 2017

Ilgi gaidītais, visilgākais koncerts

Ir teiciens – kas ilgi nāk, tas labi nāk. Un 21. jūnija vakarā Lucavsalā šis teiciens ieguva reālas aprises, lielajiem, labsirdīgajiem rokeriem Foo Fighters beidzot nospēlējot koncertu Latvijā.

Jun, 2017

Sarunāties caur mākslu

“Veto” sastapa Baibu Bartkeviču pa ceļam no Liepājas uz Amsterdamu, lai aprunātos par “mazo” ikdienu Baibas profesijā un iecerēm Liepājas mākslas forumā.

May, 2017

Izcilā koncertgrupa – Foals

Jau ziņojām, ka 31. jūlijā Viļņā “Kalnai Park” estrādē uzstāsies britu indie grupa Foals, kuru mūzikas kritiķi nodēvējuši par vienu no pasaulē vislabākajām koncertgrupām. Kāds ir Foals noslēpums?