Sākas teātra festivāls bērniem un jauniešiem “Eju meklēt!”

Teksts Jana Kohno   Foto – izrāde “Nāc laukā!” no Valmieras vasaras teātra festivāla

Žanru robežu meklējumi ēnu un objektu izrādēs, zīmējumu un muzikālajā teātrī, nano operā un Šekspīra tekstu klaunādē – tas viss un vēl vairāk būs skatāms Starptautiskajā profesionālo teātru festivālā bērniem un jauniešiem “Eju meklēt!”.

Festivālā no 9. līdz 12. martam vienkopus būs skatāmas tādas izrādes kā “Īsumā par visumu” (Jaunajā Rīgas teātrī), “Spēlmaņu nakts 2016” laureāte “Kaka un pavasaris”, “Šausmu autobuss” (Nacionālajā teātrī), “Hamleta” iestudējums no Igaunijas, izrāde “Gravity” no Izraēlas u.c.

“Eju meklēt!” programmu papildina arī dažādi citi pasākumi: starptautisks profesionāļu simpozijs “Skatuves māksla bērniem – izklaide, izglītība, personība” Zirgu Pastā un kontaktu programma “Festivāla klubs” kultūras telpā “3 Māsas”.

Par to, kas jāņem vērā, veidojot izrādes bērniem, kā arī par festivālā sagaidāmo aprunājāmies ar aktieri, izrāžu “Šausmu autobuss” un “Nāc laukā!” (šī izrāde tapusi Valmieras vasaras teātra festivāla ietvaros) režisoru Kārli Krūmiņu.

Pilna festivāla programma pieejama šeit.


Par ko ir izrādes “Šausmu autobuss” un “Nāc laukā!”?
Izrāde “Nāc laukā!” ir par to, ka draudzība var rasties neatkarīgi no valodas vai sociālā statusa atšķirībām. It kā gaužām vienkārša atziņa, tomēr pieaugušo pasaulē tā bieži tiek piemirsta. Otra izrāde – “Šausmu autobuss” ir piedzīvojums, kura laikā bērni ne tikai klejo pa teātra pagrabiem, bet beigās arī nonāk īstā Šausmu autobusā, kur kopā ar aktieriem pēta bailes, gan klausoties stāstus, no kuriem bailes rodas, gan tos pārrunājot un iepazīstoties ar bioloģiskiem mehānismiem, kas cilvēkos šo emociju rada.

Kas jāņem vērā, veidojot bērnu un pusaudžu izrādes – vai bērniem par noteiktiem tematiem vai aktuāliem jautājumiem jāvēsta citā veidā, formā nekā pieaugušajiem?
Man šķiet, ka galvenā kļūda, kuru es cenšos savos darbos nepieļaut, ir bērnu uzrunāšana augstprātīgā tonī. Tādā, it kā izrādes radošā komanda būtu gudrāka par bērniem, kam izrāde tiek rādīta. Pārspīlēta vienkāršošana, bakstīšana ar pirkstu acī un pēc iespējas biežāka moralizēšana – tā ir sliktas bērnu izrādes recepte. Es gribu taisīt labas izrādes, tāpēc cenšos būt godīgs. Man liekas, ka to bērni novērtē – godīgumu.

Esi veidojis izrādes gan pieaugušajiem, gan bērniem. Ar kuru auditoriju, tavuprāt, ir vieglāk komunicēt?

Es neredzu milzīgu atšķirību. Protams, ir mazliet atšķirīgs interešu loks un psiholoģiskās īpatnības – pieaugušie, piemēram, ir spējīgi koncentrēties ilgāku laiku, un tas nozīmē, ka bērnu izrādes būs notikumiem un pavērsieniem bagātākas.

Vai festivāls spēj un vēlas konkurēt ar digitālo pasauli, kas nu jau ieņem visai lielu lomu bērnu ikdienā?
Izrādē “Nāc laukā!” pat tiek izmantotas šīs tehnoloģijas – tajā spēlē bērnu grupa, kuri savus instrumentus spēlē planšetē vai telefonos. Es domāju, ka teātrim ir jārespektē tas, ka digitālie mediji ir milzīga cilvēku ikdienas daļa, tomēr es nedomāju, ka tās ir karojošas puses. Digitālajai pasaulei ir vērtības, ko nevar piedāvāt, piemēram, teātris, un otrādi.

Šāds festivāls tiek organizēts pirmo reizi. Ko tu no tā sagaidi un ko iesaki apmeklēt?
Visvairāk es sagaidu skatītāju interesi par izrādēm. Bieži sabiedriskajā telpā un teātros dzirdu vēlmi pēc vairāk bērnu un pusaudžu izrādēm. Te nu tās ir! Nāciet skatīties, izvēlieties sev un savam bērnam atbilstošo un gaidīsim ciemos!

Jan, 2018

Notiks projekta “Visas Taisnības” koncerti

Mūzikas projekts “Visas Taisnības” jaunā gaismā un laikmetīgā skanējumā iepazīstinās ar Raimonda Paula mūziku, kurā izmantoti dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi, pirms koncertu apmeklēšanas aicinot arī uz izstādi “Latvijai 60”. “Visas Taisnības” mūzikas projekta autori, mūziķis Raimonds Gusarevs un DJ Monsta, ir uzspodrinājuši 70. gadu latviešu estrādes mūzikas dziesmas un pārrakstījuši tās mūsdienu laikmetam raksturīgajās notīs.

Dec, 2017

Vecrīga. Ar čīzburgeru pie sienas 

Nikola Krištopane jau kopš pusaudža gadiem nodarbojas ar apartamentu īstermiņa izīrēšanu Rīgas vecpilsētā. Jau kopš mazotnes viņa sevi atceras Vecrīgā, soļojot līdzi vecākiem uz darbu, un stāstu par šo apkaimi viņai netrūkst.

Dec, 2017

Ķīpsala. Pārbaudītas vērtības

Aizvadītajos Ziemassvētkos apritēja apaļi 20 gadi, kopš uzņēmējs un ekspremjers Māris Gailis sauc sevi par īstu ķīpsalnieku. Lielāko daļu no šiem gadiem viņš kopā ar sievu arhitekti Zaigu Gaili veltījis šīs apkaimes attīstībai.

Dec, 2017

Imanta. Pazudusī pagalmu bērnība

Kas ir kopīgs Brodvejai ar Imantu? Abās šajās vietas mājas radis dejotājs un horeogrāfs Rolands Meržejevskis. Cilvēks, kurš jebkuru notikumu var pārvērst muzikālā skatuves pārdzīvojumā.

Dec, 2017

Mūki aizlidoja – templis palika

Tādi sirsnīgi smiekli. Daudz. No dienām televīzijā līdz pirmajai pilnmetrāžas dokumentālajai filmai “Lidojošo mūku templis”, kas nule palaista pasaulē un Latgales vēstniecībā Gors piedzīvojusi savu kārtējo pirmizrādi. “Vispār tās filmas tomēr ir sarežģīta lieta. Būtu zinājusi…’’ smejas režisore Žanete Skarule.