Sākas teātra festivāls bērniem un jauniešiem “Eju meklēt!”

Teksts Jana Kohno   Foto – izrāde “Nāc laukā!” no Valmieras vasaras teātra festivāla

Žanru robežu meklējumi ēnu un objektu izrādēs, zīmējumu un muzikālajā teātrī, nano operā un Šekspīra tekstu klaunādē – tas viss un vēl vairāk būs skatāms Starptautiskajā profesionālo teātru festivālā bērniem un jauniešiem “Eju meklēt!”.

Festivālā no 9. līdz 12. martam vienkopus būs skatāmas tādas izrādes kā “Īsumā par visumu” (Jaunajā Rīgas teātrī), “Spēlmaņu nakts 2016” laureāte “Kaka un pavasaris”, “Šausmu autobuss” (Nacionālajā teātrī), “Hamleta” iestudējums no Igaunijas, izrāde “Gravity” no Izraēlas u.c.

“Eju meklēt!” programmu papildina arī dažādi citi pasākumi: starptautisks profesionāļu simpozijs “Skatuves māksla bērniem – izklaide, izglītība, personība” Zirgu Pastā un kontaktu programma “Festivāla klubs” kultūras telpā “3 Māsas”.

Par to, kas jāņem vērā, veidojot izrādes bērniem, kā arī par festivālā sagaidāmo aprunājāmies ar aktieri, izrāžu “Šausmu autobuss” un “Nāc laukā!” (šī izrāde tapusi Valmieras vasaras teātra festivāla ietvaros) režisoru Kārli Krūmiņu.

Pilna festivāla programma pieejama šeit.


Par ko ir izrādes “Šausmu autobuss” un “Nāc laukā!”?
Izrāde “Nāc laukā!” ir par to, ka draudzība var rasties neatkarīgi no valodas vai sociālā statusa atšķirībām. It kā gaužām vienkārša atziņa, tomēr pieaugušo pasaulē tā bieži tiek piemirsta. Otra izrāde – “Šausmu autobuss” ir piedzīvojums, kura laikā bērni ne tikai klejo pa teātra pagrabiem, bet beigās arī nonāk īstā Šausmu autobusā, kur kopā ar aktieriem pēta bailes, gan klausoties stāstus, no kuriem bailes rodas, gan tos pārrunājot un iepazīstoties ar bioloģiskiem mehānismiem, kas cilvēkos šo emociju rada.

Kas jāņem vērā, veidojot bērnu un pusaudžu izrādes – vai bērniem par noteiktiem tematiem vai aktuāliem jautājumiem jāvēsta citā veidā, formā nekā pieaugušajiem?
Man šķiet, ka galvenā kļūda, kuru es cenšos savos darbos nepieļaut, ir bērnu uzrunāšana augstprātīgā tonī. Tādā, it kā izrādes radošā komanda būtu gudrāka par bērniem, kam izrāde tiek rādīta. Pārspīlēta vienkāršošana, bakstīšana ar pirkstu acī un pēc iespējas biežāka moralizēšana – tā ir sliktas bērnu izrādes recepte. Es gribu taisīt labas izrādes, tāpēc cenšos būt godīgs. Man liekas, ka to bērni novērtē – godīgumu.

Esi veidojis izrādes gan pieaugušajiem, gan bērniem. Ar kuru auditoriju, tavuprāt, ir vieglāk komunicēt?

Es neredzu milzīgu atšķirību. Protams, ir mazliet atšķirīgs interešu loks un psiholoģiskās īpatnības – pieaugušie, piemēram, ir spējīgi koncentrēties ilgāku laiku, un tas nozīmē, ka bērnu izrādes būs notikumiem un pavērsieniem bagātākas.

Vai festivāls spēj un vēlas konkurēt ar digitālo pasauli, kas nu jau ieņem visai lielu lomu bērnu ikdienā?
Izrādē “Nāc laukā!” pat tiek izmantotas šīs tehnoloģijas – tajā spēlē bērnu grupa, kuri savus instrumentus spēlē planšetē vai telefonos. Es domāju, ka teātrim ir jārespektē tas, ka digitālie mediji ir milzīga cilvēku ikdienas daļa, tomēr es nedomāju, ka tās ir karojošas puses. Digitālajai pasaulei ir vērtības, ko nevar piedāvāt, piemēram, teātris, un otrādi.

Šāds festivāls tiek organizēts pirmo reizi. Ko tu no tā sagaidi un ko iesaki apmeklēt?
Visvairāk es sagaidu skatītāju interesi par izrādēm. Bieži sabiedriskajā telpā un teātros dzirdu vēlmi pēc vairāk bērnu un pusaudžu izrādēm. Te nu tās ir! Nāciet skatīties, izvēlieties sev un savam bērnam atbilstošo un gaidīsim ciemos!

Oct, 2017

Bieriņi. Nepabeigtais mākslas koridors

“Būs jākopj pagalms un nevarēs halātā klīst gar māju. Bet vispār šī ir vislabākā Rīgas daļa, tas jau sen zināms,” daloties ziņā par jaunu velomaršrutu, kas savieno Torņakalnu ar Bieriņiem, savā sociālā tīkla profilā pajoko māksliniece Laura Feldberga.

Sep, 2017

Katrīna Jaunupe: laikmetīgajai mākslai joprojām vajag telpu

Laikmetīgā kultūra un ar to saistītās aktivitātes uzņem arvien jaunus apgriezienus. Arvien aktuālāks kļūst pagaidu izmantošanas jeb temporary use koncepts – tiek atdzīvinātas pamestas ēkas, kurās tiek ierīkoti dažnedažādi mākslas centri, rīkoti kultūras pasākumi, attīstās radošie kvartāli, kurus pārpludina arī jaunie mākslinieki. Veicināt radošumu un jaunradi mākslā, dot atspēriena punktu jaunajiem māksliniekiem un galvenais – izveidot

Sep, 2017

Rīgas mākslas telpā tiks atklāta Māra Subača izstāde

Izstāžu zāles “Rīgas mākslas telpa” lielajā zālē no šī gada 8. septembra līdz 12. novembrim apmeklētājiem būs pieejama izstāde “Laime pazīst pasauli”. Tajā tiks eksponēti Māra Subača šajā gadā jaunradītie darbi, kas tapuši, domājot par laimi kā cilvēka augstāko esamības formu. Īpaši izveidotā mākslas darbu labirinta konstrukcijā Māra Subača ierastās grafikas sērijas tiks papildinātas ar

Sep, 2017

Kaspars Lielgalvis: Rīga ir pilna aizslēgtu durvju

Attīstīt jaunu mākslas formu rašanos, veicināt sadarbību starp dažādu disciplīnu māksliniekiem – jau gandrīz 10 gadu mākslas centrs “Totaldobže” pastāv cēla mērķa vārdā. Pagaidu izmantošanas jeb temporary use koncepts, kura popularitāte aug visā pasaulē, tostarp arī Rīgā, ir viens no “Totaldobžes” instrumentiem, kas ļauj atvērt pamestu, tukšu un neizmantotu namu durvis kultūrai un radošumam –

Sep, 2017

Mārtiņš Mielavs par fon Stricka villu, radošumu un biznesu

Ne viens vien garāmgājējs, veroties pamestu namu tukšajos logos, ir iedomājies – cik skumji, ka ēkas tiek aizlaistas postā un turētas aiz slēgtām durvīm. Tādu ēku Rīgā ir daudz, dažviet pat veseliem kvartāliem. Tomēr ne visas pamestās ēkas ir pavisam aizmirstas. Arvien vairāk pasaulē, tostarp arī Rīgā, aktivizējas urbānās vides kustība – pamesti nami iegūst „otro elpu”,

Sep, 2017

Tiks atklāts Baltic Sea Docs filmu forums

Ar īpašu brīvdabas seansu Kalnciema kvartālā sestdien, 2. septembrī sāksies Baltijas jūras dokumentālo filmu forums (Baltic Sea Docs). Skatītājiem tiks izrādīta filma “Velosipēdi pret automašīnām” (Bikes vs Cars), kas pievēršas satiksmes izaicinājumiem dažādās pasaules pilsētās. Pirms filmas notiks paneļdiskusija par satiksmes dalībnieku iekļaušanos vienotā satiksmē Latvijā, un pēc seansa – tikšanās ar filmas režisoru Fredriku

Aug, 2017

Viss, ko nezināju. Piezīmes par kādu festivālu

Teksts un foto Ance Šverna Tā bija viskarstākā vasaras diena. Kaķi satupa tuvējās pilsētiņas koku zaros, veikalnieces aizslēdza bodi vēlāk nekā parasti, bet večas, kas saņēmās pamest visu dienu kā nebūt vēsinātās istabas, atļāvās rušināties pa upes krastos ierīkotajiem dārziem līdz tumsai, pa laikam iešļūcot ūdenstilpnē arī pašas. Mums tuvojās toijota, kuras spīdīgā krāsa saplūda

Aug, 2017

Jauniešu iesaukums youngkim?

kim? Laikmetīgās mākslas centrs aicina pieteikties aktīvus jauniešus vecumā no 15 līdz 25 gadiem,  kuriem ir idejas un interese par jebkādu tematu vai parādību un kuri ir ieinteresēti eksperimentēt, kopā ar kim? atbalstu veidojot  pasākumus citiem jauniešiem, kā arī radīt un uzturēt youngkim? bloga saturu un iesaistīties diskusijās (audio, foto vai tekstuālās) par saviem iespaidiem