Tiks prezentēts literāri kritiskais žurnāls “Транслит”

Teksts Anželika Jarmušēviča

Grāmatnīcā “Bolderāja” (Avotu ielā 29) ceturtdien, 26. maijā plkst. 20.30 ar performancēm un lasījumiem tiks prezentēts Pēterburgas literāri kritiskais žurnāls “Транслит”.

Dzejniece un multimediju māksliniece Jeļena Glazova pasākumā stāstīs par žurnāla vēsturi un to, kā notiek “Транслит” numuru tapšanas process, kā arī raksturos žurnālā iekļautos literāros darbus. Savukārt pētnieks, filosofs un viens no interneta žurnāla “Punctum” redaktoriem Igors Gubenko uzstāsies ar lekciju-performanci, kurā tiks parādīta Tjerī de Dīva (BE) estētiskā teorija. Bet dīdžejs un mūziķis Rihards Bražinskis prezentēs performanci ar nosaukumu UD (Uzbudinātais dievs), integrējot tajā 17. “Транслит” numura materiālus – Evgenija Ostaševska dzejoļus no cikla “The Life and Opinions of DJ Spinoza”.

Aprunājāmies ar prezentācijas pasākuma organizētāju Jeļenu Glazovu par žurnāla “Транслит” tapšanu, spilgtākajiem sasniegumiem un grūtībām.


Pastāstiet vairāk par pašu žurnālu un tajā apskatīto tēmu loku!
“Транслит” ir neatkarīgs krievu literāri kritiskais žurnāls, kas dibināts 2005. gadā un kopš tā laika iznāk Pēterburgā. Tā galvenais redaktors ir dzejnieks, mākslinieks un kritiķis Pāvels Arsenjevs. Žurnāla redakcija tiecas tematizēt dažādus opozīciju laukus mūsdienīgās literatūras teorijās un literatūras procesā. Visa žurnāla eksistēšanas laikā katrs numurs ir bijis ar savu tēmu – sākot ar dzimumu rāmju tematiku dzejā un personības lomu poētikā. Vienā no numuriem tika mēģināts paskatīties uz literatūru kā uz noteiktu antropoloģisko pieredzi, kultūras un sociālo praksi. Bet viens no pēdējiem numuriem skāra literatūras eksistēšanas predikātu tēmu – “darbs, konflikts, kopiena”, kas tika saprasts kā tapšanas, fabrikācijas un izgatavošanas process, tas ir, ražošana. Šobrīd topošais žurnāla 18. numurs būs veltīts teātra un literatūras savstarpējai mijiedarbībai.

Kā radās ideja veidot šādu žurnālu?
Šāda ideja parādījās saistībā ar nepieciešamību veidot rakstisku izdevumu, kas atspoguļotu noteiktas mākslinieku, dzejnieku, filosofu un humanitārās nozares akadēmisko pētnieku kopienas darbību – poētisko, kritisko, teorētisko un grafisko darbu publicēšanai.

Kādi ir bijuši spilgtākie projekti žurnāla pastāvēšana laikā?
Manuprāt, viens no interesantākajiem projektiem bija “Карта поэтических действий” – partizānu-dzejas kvests, kas noritēja Pēterburgā 2014. gada septembrī, modernās mākslas izstādes “Манифеста – 10” publiskās programmas “Биеннале” ietvaros. Vienas dienas laikā projekts integrēja Pēterburgas pilsētvidē dažāda veida dzejas interpretācijas – instalācijas, performances, izstādes, apvienojot kopā aptuveni desmit autorus. Poētisko darbību video dokumentācija ieguva pirmo vietu krievu video un dzejas festivālā “Пятая нога” (2014).

Kāda ir žurnāla mērķauditorija?
Cilvēki, kas interesējas par dzejas, filosofijas un humanitāro pētījumu tendencēm. Tie var būt kā studenti, akadēmiķi, dzejnieki, mākslinieki, filosofi, tā arī citi interesenti.

Vai ir kādas grūtības, ar kurām nākas saskarties žurnāla izdevējiem?
Kā vienu no grūtībām var minēt finansēšanas avotu trūkumu; sākotnēji žurnāls eksistēja kā pašfinansēts projekts, bet šobrīd numuru izdošana tiek īstenota ar crowdfounding jeb pūļfinansējuma palīdzību.

 

Nov, 2017

Čiekurkalns. Spiegi un dzelzceļš

Čiekurkalnā ir vērojams raibs arhitektūras stilu maisījums, jo šeit ir saglabājusies gan rajona oriģinālā apbūve – divstāvu koka mājas, gan padomju laika mantojums – pelēkās blokmājas, gan arī pavisam svaigi būvētas daudzstāvu mājas.

Nov, 2017

Norisinās “LULU” laikmetīgo operu cikls bērniem

‘’LULU bērniem’’ nu jau kļuvis par neatņemamu sezonas notikumu tiem vecākiem un bērniem, kuri vēlas sadraudzēties ar laikmetīgās operas un baleta pasauli. Arī šoziem katru svētdienu no 19. novembra līdz 10. decembrim plkst. 13:00 kino Splendid Palace Cafe Film Noir zālē būs iespēja vērot īpaši izvēlētus priekšnesumus vadošo pasaules orķestru un solistu izpildījumā. Kā jau

Oct, 2017

Bieriņi. Nepabeigtais mākslas koridors

“Būs jākopj pagalms un nevarēs halātā klīst gar māju. Bet vispār šī ir vislabākā Rīgas daļa, tas jau sen zināms,” daloties ziņā par jaunu velomaršrutu, kas savieno Torņakalnu ar Bieriņiem, savā sociālā tīkla profilā pajoko māksliniece Laura Feldberga.

Sep, 2017

Katrīna Jaunupe: laikmetīgajai mākslai joprojām vajag telpu

Laikmetīgā kultūra un ar to saistītās aktivitātes uzņem arvien jaunus apgriezienus. Arvien aktuālāks kļūst pagaidu izmantošanas jeb temporary use koncepts – tiek atdzīvinātas pamestas ēkas, kurās tiek ierīkoti dažnedažādi mākslas centri, rīkoti kultūras pasākumi, attīstās radošie kvartāli, kurus pārpludina arī jaunie mākslinieki. Veicināt radošumu un jaunradi mākslā, dot atspēriena punktu jaunajiem māksliniekiem un galvenais – izveidot

Sep, 2017

Rīgas mākslas telpā tiks atklāta Māra Subača izstāde

Izstāžu zāles “Rīgas mākslas telpa” lielajā zālē no šī gada 8. septembra līdz 12. novembrim apmeklētājiem būs pieejama izstāde “Laime pazīst pasauli”. Tajā tiks eksponēti Māra Subača šajā gadā jaunradītie darbi, kas tapuši, domājot par laimi kā cilvēka augstāko esamības formu. Īpaši izveidotā mākslas darbu labirinta konstrukcijā Māra Subača ierastās grafikas sērijas tiks papildinātas ar

Sep, 2017

Kaspars Lielgalvis: Rīga ir pilna aizslēgtu durvju

Attīstīt jaunu mākslas formu rašanos, veicināt sadarbību starp dažādu disciplīnu māksliniekiem – jau gandrīz 10 gadu mākslas centrs “Totaldobže” pastāv cēla mērķa vārdā. Pagaidu izmantošanas jeb temporary use koncepts, kura popularitāte aug visā pasaulē, tostarp arī Rīgā, ir viens no “Totaldobžes” instrumentiem, kas ļauj atvērt pamestu, tukšu un neizmantotu namu durvis kultūrai un radošumam –

Sep, 2017

Mārtiņš Mielavs par fon Stricka villu, radošumu un biznesu

Ne viens vien garāmgājējs, veroties pamestu namu tukšajos logos, ir iedomājies – cik skumji, ka ēkas tiek aizlaistas postā un turētas aiz slēgtām durvīm. Tādu ēku Rīgā ir daudz, dažviet pat veseliem kvartāliem. Tomēr ne visas pamestās ēkas ir pavisam aizmirstas. Arvien vairāk pasaulē, tostarp arī Rīgā, aktivizējas urbānās vides kustība – pamesti nami iegūst „otro elpu”,