Tiks prezentēts literāri kritiskais žurnāls “Транслит”

Teksts Anželika Jarmušēviča

Grāmatnīcā “Bolderāja” (Avotu ielā 29) ceturtdien, 26. maijā plkst. 20.30 ar performancēm un lasījumiem tiks prezentēts Pēterburgas literāri kritiskais žurnāls “Транслит”.

Dzejniece un multimediju māksliniece Jeļena Glazova pasākumā stāstīs par žurnāla vēsturi un to, kā notiek “Транслит” numuru tapšanas process, kā arī raksturos žurnālā iekļautos literāros darbus. Savukārt pētnieks, filosofs un viens no interneta žurnāla “Punctum” redaktoriem Igors Gubenko uzstāsies ar lekciju-performanci, kurā tiks parādīta Tjerī de Dīva (BE) estētiskā teorija. Bet dīdžejs un mūziķis Rihards Bražinskis prezentēs performanci ar nosaukumu UD (Uzbudinātais dievs), integrējot tajā 17. “Транслит” numura materiālus – Evgenija Ostaševska dzejoļus no cikla “The Life and Opinions of DJ Spinoza”.

Aprunājāmies ar prezentācijas pasākuma organizētāju Jeļenu Glazovu par žurnāla “Транслит” tapšanu, spilgtākajiem sasniegumiem un grūtībām.


Pastāstiet vairāk par pašu žurnālu un tajā apskatīto tēmu loku!
“Транслит” ir neatkarīgs krievu literāri kritiskais žurnāls, kas dibināts 2005. gadā un kopš tā laika iznāk Pēterburgā. Tā galvenais redaktors ir dzejnieks, mākslinieks un kritiķis Pāvels Arsenjevs. Žurnāla redakcija tiecas tematizēt dažādus opozīciju laukus mūsdienīgās literatūras teorijās un literatūras procesā. Visa žurnāla eksistēšanas laikā katrs numurs ir bijis ar savu tēmu – sākot ar dzimumu rāmju tematiku dzejā un personības lomu poētikā. Vienā no numuriem tika mēģināts paskatīties uz literatūru kā uz noteiktu antropoloģisko pieredzi, kultūras un sociālo praksi. Bet viens no pēdējiem numuriem skāra literatūras eksistēšanas predikātu tēmu – “darbs, konflikts, kopiena”, kas tika saprasts kā tapšanas, fabrikācijas un izgatavošanas process, tas ir, ražošana. Šobrīd topošais žurnāla 18. numurs būs veltīts teātra un literatūras savstarpējai mijiedarbībai.

Kā radās ideja veidot šādu žurnālu?
Šāda ideja parādījās saistībā ar nepieciešamību veidot rakstisku izdevumu, kas atspoguļotu noteiktas mākslinieku, dzejnieku, filosofu un humanitārās nozares akadēmisko pētnieku kopienas darbību – poētisko, kritisko, teorētisko un grafisko darbu publicēšanai.

Kādi ir bijuši spilgtākie projekti žurnāla pastāvēšana laikā?
Manuprāt, viens no interesantākajiem projektiem bija “Карта поэтических действий” – partizānu-dzejas kvests, kas noritēja Pēterburgā 2014. gada septembrī, modernās mākslas izstādes “Манифеста – 10” publiskās programmas “Биеннале” ietvaros. Vienas dienas laikā projekts integrēja Pēterburgas pilsētvidē dažāda veida dzejas interpretācijas – instalācijas, performances, izstādes, apvienojot kopā aptuveni desmit autorus. Poētisko darbību video dokumentācija ieguva pirmo vietu krievu video un dzejas festivālā “Пятая нога” (2014).

Kāda ir žurnāla mērķauditorija?
Cilvēki, kas interesējas par dzejas, filosofijas un humanitāro pētījumu tendencēm. Tie var būt kā studenti, akadēmiķi, dzejnieki, mākslinieki, filosofi, tā arī citi interesenti.

Vai ir kādas grūtības, ar kurām nākas saskarties žurnāla izdevējiem?
Kā vienu no grūtībām var minēt finansēšanas avotu trūkumu; sākotnēji žurnāls eksistēja kā pašfinansēts projekts, bet šobrīd numuru izdošana tiek īstenota ar crowdfounding jeb pūļfinansējuma palīdzību.

 

Jan, 2018

Notiks projekta “Visas Taisnības” koncerti

Mūzikas projekts “Visas Taisnības” jaunā gaismā un laikmetīgā skanējumā iepazīstinās ar Raimonda Paula mūziku, kurā izmantoti dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi, pirms koncertu apmeklēšanas aicinot arī uz izstādi “Latvijai 60”. “Visas Taisnības” mūzikas projekta autori, mūziķis Raimonds Gusarevs un DJ Monsta, ir uzspodrinājuši 70. gadu latviešu estrādes mūzikas dziesmas un pārrakstījuši tās mūsdienu laikmetam raksturīgajās notīs.

Dec, 2017

Vecrīga. Ar čīzburgeru pie sienas 

Nikola Krištopane jau kopš pusaudža gadiem nodarbojas ar apartamentu īstermiņa izīrēšanu Rīgas vecpilsētā. Jau kopš mazotnes viņa sevi atceras Vecrīgā, soļojot līdzi vecākiem uz darbu, un stāstu par šo apkaimi viņai netrūkst.

Dec, 2017

Ķīpsala. Pārbaudītas vērtības

Aizvadītajos Ziemassvētkos apritēja apaļi 20 gadi, kopš uzņēmējs un ekspremjers Māris Gailis sauc sevi par īstu ķīpsalnieku. Lielāko daļu no šiem gadiem viņš kopā ar sievu arhitekti Zaigu Gaili veltījis šīs apkaimes attīstībai.

Dec, 2017

Imanta. Pazudusī pagalmu bērnība

Kas ir kopīgs Brodvejai ar Imantu? Abās šajās vietas mājas radis dejotājs un horeogrāfs Rolands Meržejevskis. Cilvēks, kurš jebkuru notikumu var pārvērst muzikālā skatuves pārdzīvojumā.

Dec, 2017

Mūki aizlidoja – templis palika

Tādi sirsnīgi smiekli. Daudz. No dienām televīzijā līdz pirmajai pilnmetrāžas dokumentālajai filmai “Lidojošo mūku templis”, kas nule palaista pasaulē un Latgales vēstniecībā Gors piedzīvojusi savu kārtējo pirmizrādi. “Vispār tās filmas tomēr ir sarežģīta lieta. Būtu zinājusi…’’ smejas režisore Žanete Skarule.