Veto Magazine #39

Iznācis mūzikas, mākslas un modes žurnāla “Veto Magazine” 39. numurs, kurā šoreiz tiek izzināta rokraksta tēma. Jaunajā “Veto Magazine” numurā lasāmas intervijas ar grupas Carnival Youth dvīņiem Edgaru un Emīlu Kauperiem, grafiti un stencilu mākslinieku Daini Rudeni jeb Rudens Stencil, kinovēsturnieci Kristīni Matīsu, dokumentālā kino leģendu Jeržiju Sladkovski (Jerzy Sladkowski), basku ilustratoru Ikeru Ajestarānu (Iker Ayestarán) un citiem.

Sarunā ar Daini Rudeni iespējams iepazīt grafiti mākslas aizkulises un uzzināt, kāpēc Rudens izjūt lielu atbildību pret katru savu darbu. Savukārt kinovēsturniece Kristīne Matīsa plašā intervijā stāsta par savām attiecībām ar latviešu kino un par smalko vārdu virpināšanas mākslu redaktora darbā. Intervijā ar grupas Carnival Youth dvīņu brāļiem Emīlu un Edgaru tika meklētas abu līdzības un atšķirības – dvīņu individualitāte.

Rokraksta tēmai veltītā numura diskusijā māksliniece Paula Zariņa-Zēmane, grafoloģe Anita Millere, skolotāja Inga Treice un akordeonists Māris Rozenfelds runā par rokraksta veidošanos un tā izmaiņām dzīves laikā, kā arī par rokraksta saistību ar cilvēka personību. Tāpat žurnālā atrodams raksts par vēstuļdraugiem 20. gadsimta sākumā un divtūkstošajos, eksperiments ar mūsdienu vizuālo valodu – emociju ikonām jeb emoji, kā arī lasāmas mūziķa un komponista Jēkaba Nīmaņa piezīmes no ceļojuma pa Indiju.

Literatūras sadaļā publicēts Mārtiņa Pommera stāsts “Cilvēks uz soliņa”, bet ilustrācijas un šī numura vāka noformējumu veidojusi māksliniece Maija Kurševa.

Modes lappusēs šoreiz attēlota nakts izbraucienu romantika – modes fotosesijas autores ir stiliste Jūlija Volkinšteine un fotogrāfe Evita Goze.

Astoņdesmit lappuses biezais žurnāls maksā 4 EUR, to var iegādāties “Narvesen” preses tirdzniecības vietās, lielākajās “Jānis Roze” grāmatnīcās, “Rimi” hipermārketos, “Stockmann”, “Sky&More”, “Prisma” un “Maxima” lielveikalos, galerijā “Istaba”, “NicePlace Mansards”, vīna bārā “Vieta”, modes aksesuāru un apavu veikalos “Bang Bang”, “Boards.lv” un “Paviljons”, mākslas muzejā “Rīgas birža”, izstāžu zālē “Arsenāls”, Dekoratīvās māksas un dizaina muzejā un citur.

Veto” 39. numurs tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

vaks_39

veto_magazine_39_preview_0711 (dragged)

veto_magazine_39_preview_0711 (dragged) 1

veto_magazine_39_preview_0711 (dragged) 2

veto_magazine_39_preview_0711 (dragged) 3

veto_magazine_39_preview_0711 (dragged) 4

veto_magazine_39_preview_0711 (dragged) 6

veto_magazine_39_preview_0711 (dragged) 5

veto_magazine_39_preview_0711 (dragged) 7

veto_magazine_39_preview_0711 (dragged) 8

 

Dec, 2017

Sarkandaugava. Kaķu veikali un nozagtais tramvajs

Pusstundas braucienā ar 5. tramvaju no centra uz Rīgas ziemeļiem atrodas Sarkandaugava jeb, kā daudzi vietējie mēdz to saukt, Kraska. Tā ir Rīgas apkaime ar bagātu vēsturi un vēl bagātāku slavu, pateicoties ne tikai Tvaika ielas psihiatrijas un narkoloģijas centram, bet arī vietējo raibajai dzīvei un arhitektūras kontrastiem.

Dec, 2017

Brekši. No papīra līdz sūnām

“Daudziem rīdziniekiem ļoti bieži sanāk skaidrot, ka tur aiz Mežciema, kur turpinās Biķernieku iela, arī vēl ir Rīgas teritorija – tas ir Juglas papīrfabrikas ciemats,” tā par savu dzimto vietu stāsta vietējā iedzīvotāja Edīte Platenberga.

Dec, 2017

Avoti. Proletariāta vēsture 

“Tieši šeit ir īstā Rīga. Nacionālās valsts galvaspilsēta ir kaut kur šeit, Avotos. Un kāda no apkaimes rūpnīcām būtu ideāla “prezidenta pils” – visleģendārākā, protams, ir Rusobalt,” prāto dzejnieks un mākslinieks Artūrs Punte.

Dec, 2017

Brasa. Kaimiņu būšana

Koleģiāla cilvēcība un komūnas burvība – tā Brasu raksturo apkaimes jaunpienācēja Gunta Upeniece, mamma un izšūšanas hobijbiznesa “em’bo” īpašniece.

Nov, 2017

Vai viegli būt jaunam. Rekviēms deju mūzikai.

Šonedēļ kinofestivālā “Black Nights” Tallinā pirmizrādīta filma “Deju laikmets” – stāsts par to, kā elektroniskā deju mūzika 80. gadu otrajā pusē no Rietumiem nokļuva Padomju Savienībā. Dosim vārdu filmas režisoram Viktoram Budam.

Nov, 2017

Iļģuciems. Visaugstākais punkts

Iļģuciema veikalā „Aibe“ strādā Linda Feldmane. Pārdevēja, kam piemīt sirsnīgs smaids – tāds, kas nav formāls, bet patiesi labsirdīgs. Veikals atrodas triju pieturu attālumā no Iļģuciema tramvaja galapunkta.