Veto Magazine #40

Iznācis žurnāla “Veto Magazine” 40. numurs; šoreiz tiek pētīta “dari pats” jeb “do it yourself” tēma. Žurnāls ir kļuvis biezāks un ieguvis jaunu dizainu.

Jaunākajā “Veto Magazine” numurā lasāma intervija ar mūziķi, dzejnieku un psihoterapeitu Pēteri Dragunu, intervija ar stilistiski mainīgās grupas Ezeri līderi Miķeli Putniņu, saruna ar fotogrāfu Alni Stakli, kurš nominēts prestižajai “Prix Découverte” balvai, kā arī saruna ar kritiskās domāšanas adeptu, Latvijas Skeptiskās biedrības pārstāvi Edgaru Lapiņu.

Dari pats tēmai veltītajā numura diskusijā DIY kultūras teorētiskos aspektus apspriež Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) komunikācijas teoriju pasniedzēja Ilva Skulte, fotogrāfe Viktorija Eksta, žurnālists un producents Kārlis Lesiņš, kā arī RSU lektors, subkultūru pētnieks Normunds Kozlovs. Diskusijā tiek runāts par pārdošanas pasaules alternatīvām un par izvairīšanos iet neoliberāla Maugļa ceļu.

Savukārt praktiskās DIY šķautnes tiek pētītas, tiekoties ar dubultās identitātes īpašniekiem – cilvēkiem, kas paralēli savai profesionālajai darbībai pašmācības ceļā padziļināti iepazinuši vēl kādu arodu vai dzīvesstilu. Frizieris-mēbeļu restaurators Pāvels Parhomenko, kinozinātniece-”nulles atkritumu” dzīvesveida aktīviste Agnese Zapāne, angļu valodas skolotājs-saldējuma meistars Ojārs Vēzis un reklāmiste-krosfitiste Linda Delle dalās stāstos par jaunu teritoriju apgūšanas pieredzi. “Veto” autore Ance Tarvida veikusi eksperimentu – kādus rezultātus izdodas sasniegt, vadoties pēc internetā pieejamamām “dari pats” pamācībām, diplomēta ķīmiķe Madara Bārtule analizē narkotiku un to lietotāju iespējamās savstarējās attiecības un riskus, savukārt Alise Pabērza savā esejā atskatās uz DIY mūzikas festivālu kultūru Latvijā.

“Veto Magazine” autores Gundegas Šķēlas sarunā ar Islandē dzīvojošu mākslinieku un kultūras aktīvistu Renē Bonekampu (Rene Boonekamp) lasāms par Reikjavīkā izveidotu mākslas projektu – “vēstniecību” nelielai neapdzīvotai Rokollas (Rockall) salai, kas atrodas Atlantijas okeānā.

Literatūras sadaļā publicēts Kaspara Zaviļeiska darbs “Pasaka par Burbuli un Aromātu”.

Numurs tapis sadarbībā ar radošo direktori Annu Volkovu un grafikas dizaineru, daudzu dizaina balvu laureātu Vladimiru Leibgamu. “Veto Magazine” ieguvis jaunu, redizainētu veidolu, ir biezāks un izmēros apjomīgāks nekā iepriekšējie žurnāla numuri. Nu ierasto 80 lappušu vietā ir 120. Cena paliek nemainīga – 4 eiro.

Šajā “Veto Magazine” numurā liela loma atvēlēta fotostāstiem un vizuālajai valodai. Jaunajā “Veto” aplūkojami darbi no Krievijas fotogrāfes Anastasijas Caideres fotosērijas-antropoloģiskā pētījuma “Meistaru gadatirgus” – stāsts par sievietēm, kuras pašas sev gatavo tērpus. “Veto” lappusēs arī skatāma jaunās fotogrāfes Elizabetes Džeinas Rubenes fotosērija “Turbo Star”, Annas Volkovas un fotogrāfa Vladimira Svetlova kopdarbs “Pagaidu lēmumi”, un stilistes Jūlijas Volkinšteines un fotogrāfes Kristīnes Madjares veidotais materiāls “Blue Jeans”.

Dari pats tēmas numuram veltīto ilustrāciju autore ir māksliniece Marta Veinberga, kas veidojusi gleznas no patērētāju kultūras simboliem – tirdzniecības tīklu akciju uzlīmēm, kuras sakrājot, iespējams iegādāties dažādas preces.

“Veto Magazine” var iegādāties “Narvesen” preses tirdzniecības vietās, lielākajās “Jānis Roze” grāmatnīcās, “Rimi” hipermārketos, “Stockmann”, “Sky&More”, “Prisma” un “Maxima” lielveikalos, galerijā “Istaba”, “NicePlace”, vīna bārā “Vieta”, modes aksesuāru un apavu veikalos “Bang Bang”, “Boards.lv” un “Paviljons”, mākslas muzejā “Rīgas birža”, izstāžu zālē “Arsenāls”, Dekoratīvās māksas un dizaina muzejā un citur.

“Veto” 40. numurs tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

veto_cover_40_PressRelease

veto_magazine_40_23 (dragged)

veto_magazine_40_23 (dragged) 12

veto_magazine_40_23 (dragged) 11

veto_magazine_40_23 (dragged) 10

veto_magazine_40_23 (dragged) 9

veto_magazine_40_23 (dragged) 8

veto_magazine_40_23 (dragged) 7

veto_magazine_40_23 (dragged) 6

veto_magazine_40_23 (dragged) 4

veto_magazine_40_23 (dragged) 3

veto_magazine_40_23 (dragged) 2

veto_magazine_40_23 (dragged) 1

Dec, 2017

Sarkandaugava. Kaķu veikali un nozagtais tramvajs

Pusstundas braucienā ar 5. tramvaju no centra uz Rīgas ziemeļiem atrodas Sarkandaugava jeb, kā daudzi vietējie mēdz to saukt, Kraska. Tā ir Rīgas apkaime ar bagātu vēsturi un vēl bagātāku slavu, pateicoties ne tikai Tvaika ielas psihiatrijas un narkoloģijas centram, bet arī vietējo raibajai dzīvei un arhitektūras kontrastiem.

Dec, 2017

Brekši. No papīra līdz sūnām

“Daudziem rīdziniekiem ļoti bieži sanāk skaidrot, ka tur aiz Mežciema, kur turpinās Biķernieku iela, arī vēl ir Rīgas teritorija – tas ir Juglas papīrfabrikas ciemats,” tā par savu dzimto vietu stāsta vietējā iedzīvotāja Edīte Platenberga.

Dec, 2017

Avoti. Proletariāta vēsture 

“Tieši šeit ir īstā Rīga. Nacionālās valsts galvaspilsēta ir kaut kur šeit, Avotos. Un kāda no apkaimes rūpnīcām būtu ideāla “prezidenta pils” – visleģendārākā, protams, ir Rusobalt,” prāto dzejnieks un mākslinieks Artūrs Punte.

Dec, 2017

Brasa. Kaimiņu būšana

Koleģiāla cilvēcība un komūnas burvība – tā Brasu raksturo apkaimes jaunpienācēja Gunta Upeniece, mamma un izšūšanas hobijbiznesa “em’bo” īpašniece.

Nov, 2017

Vai viegli būt jaunam. Rekviēms deju mūzikai.

Šonedēļ kinofestivālā “Black Nights” Tallinā pirmizrādīta filma “Deju laikmets” – stāsts par to, kā elektroniskā deju mūzika 80. gadu otrajā pusē no Rietumiem nokļuva Padomju Savienībā. Dosim vārdu filmas režisoram Viktoram Budam.

Nov, 2017

Iļģuciems. Visaugstākais punkts

Iļģuciema veikalā „Aibe“ strādā Linda Feldmane. Pārdevēja, kam piemīt sirsnīgs smaids – tāds, kas nav formāls, bet patiesi labsirdīgs. Veikals atrodas triju pieturu attālumā no Iļģuciema tramvaja galapunkta.